Jaunumi

Dabas aizsardzības pārvalde aicina zālāju īpašniekus līdz 30. jūnijam pieteikt ilggadīgos zālājus sākotnējai novērtēšanai dalībai bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas atbalsta programmā “Ziedu pļavas”.
Zālāju atbalsta pilotprogrammas “Ziedu pļavas” (turpmāk – Programma) mērķis ir uzlabot bioloģisko daudzveidību ilggadīgajos zālājos, tiecoties pakāpeniski sasniegt ES nozīmes zālāju biotopu kvalitāti. Tā ir izveidota projekta LIFE-IP LatViaNature ietvaros.
Zālāju saimnieki, kuri vēlas uzlabot zālāja bioloģisko daudzveidību, aicināti līdz 2022.gada 30.jūnijam pieteikt savu zālājus novērtēšanai, vai tie atbilst Programmas mērķiem un nosacījumiem. Pieteikumi aizpildāmi tiešsaistes formā: https://www.daba.gov.lv/lv/form/pieteikums-zalaja-novertesanai
Pieteikt var tādus zālājus (pļavas, ganības), kas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un līdz šim nav atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem, kā arī to platība nav mazāka par 0,1 hektāru.
Programma veidota, orientējoties uz sasniegto rezultātu – finansiālā atbalsta apmērs būs atkarīgs no zālāja struktūras kvalitātes un dabiskiem zālājiem raksturīgu augu sugu skaita un daudzuma. Programmas ietvaros zemes īpašniekiem būs iespēja saņemt zālāju biotopu eksperta konsultācijas, palīdzot izvēlēties atbilstošākos zālāja apsaimniekošanas pasākumus.
Programmā plānots uzņemt ilggadīgos zālājus vismaz 675 ha platībā. Atbalstam pieejamais kopējais finansējums – 400 000 euro. Programma norisināsies no 2023. līdz 2026. gadam.
Latvijā bioloģiski vērtīgo zālāju palicis mazāk par 1% no valsts teritorijas. Svarīgi ne tikai saglabāt esošās dabiskās pļavas un ganības, bet veicināt arī pārējo ilggadīgo zālāju dabiskošanos.
Programmu projekta LIFE-IP LatViaNature partnerībā izstrādājusi Dabas aizsardzības pārvalde, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Vidzemes Augstskola, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un Latvijas Universitāte.
Detalizēta informācija par Programmas norisi, dalību un kritērijiem pieejama projekta mājaslapā: https://latvianature.daba.gov.lv/zalaju-pilotprogramma/
Plašāka informācija:
Vita Krieviņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
LIFE-IP LatViaNature
Komunikācijas vadītāja
+371 29160721
vita.krievina@daba.gov.lv
Latvianature.daba.gov.lv
LIFE Integrētā daudzgadu projekta LatViaNature mērķis ir pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā. Projekta laikā plānots izstrādāt inovatīvas un piemērotas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviest Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijā. Projektu paredzēts īstenot līdz 2028. gadam.
Projekta partnerību veido 10 organizācijas: vadošais partneris Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar partneriem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Dabas fondu un Pasaules Dabas Fondu.
Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.

Šodien mūsu institūta kolēģis Oskars Java aizstāvēja savu promocijas darbu “Imitējošā modelēšana un sensoru sistēmas pielietošana ekosistēmas pārvaldīšanai”. Promocijas darba ietvaros Oskars ir izstrādājis modeli, ar kura palīdzību varēs veikt mežaudzes koku vainagu ietekmes mērījumus uz purva ekosistēmas ūdens bilanci, kas ļaus ātrāk un efektīvāk atjaunot dabas daudzveidību. Purvi aizņem aptuveni 5% no Latvijas teritorijas. Purvos var sastapt daudzveidīgus biotopus (purva ciņus, ieplakas, ar ūdeni pildītas lāmas, avotus u. c.), kurus raksturo noteikts sugu kopums un ekoloģiskie apstākļi. Cilvēku iejaukšanās rezultātā tiek traucēti hidroloģiskie un ekoloģiskie apstākļi. Latvijā maz ietekmēti vai relatīvi dabiski ir tikai puse purvu. Meliorācijas dēļ samazinās atklātās purvu platības, tie aizaug ar kokiem un krūmiem. Oskara izstrādātais modelis parāda lēmumu pieņēmējiem koku apjoma ietekmi uz purva ūdens bilanci un ļauj skaidrot ekosistēmas atjaunošanas nozīmi un ietekmi uz vidi.
Sveicam Oskaru ar sekmīgu promocijas darba aizstāvēšanu un vēlam veiksmi turpmākos pētījumos!
HESPI direktores p.i.
Sarmīte Rozentāle
2022. gada 18. janvārī Valsts pētījumu programmas projekta “Ilgtspējīgā zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumi, attīstības scenāriji un priekšlikumi” ietvaros notiks seminārs “Zemes resursu izmantošanas alternatīvie scenāriji Latvijā”.
Seminārā dalību ņems arī HESPI vadošais pētnieks Andris Klepers ar prezentāciju "Rekreācijas piedāvājuma un pieprasījuma novērtēšanas pieeja zemes resursu attīstības scenāriju novērtēšanā".
Ar semināra programmu variet iepazīties šeit: Semināra programma
Pasākumi
29. jūnijā Valmierā norisināsies VIDZEMES FORUMS , kas tiek veidots Valsts pētīijumu programmas projekta "INTERFRAME-LV Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā» ietvaros.
Forumā tiks prezentētas projekta INTERFRAME-LV grāmatas un ikvienam būs iespējams piedalīties diskusijās par zinātnes sasniegumu izmantošanu izglītības uzlabošanā, pašvaldību darbā, uzņēmējdarbības attīstībā, nevalstiskajās organizācijās un sabiedrības iesaistīšanā. Plašāka informācija Foruma darba kārtībā.
Reģistrācija no plkst. 14.30, foruma sākums 14:45
Valmieras Koncertzālē, Leona Paegles ielā 10, Valmierā.
Laipni aicināti piedalīties visi interesanti!
Pasākumā tiks fotografēts, un iegūtie materiāli tiks izmantoti LZA, LLU, ViA u.c. interneta mājas lapās.
Vakcinēšanas vai pārslimošanas sertifikāti nav jāuzrāda. Medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošana nav obligāta, taču epidemioloģiskās drošības nolūkos dalībnieks pats izvērtē tās nepieciešamību. Lūdzam būt atbildīgiem pret sevi un sabiedrību un atlikt piedalīšanos, ja esat kontaktpersona vai jūtat elpceļu infekcijas slimības simptomus.
Vidzemes Augstskola HESPI 2022.gadā 19.-22. septembrī organizē un uzņem Latvijā, Jūrmalā starptautisku zinātnisku konferenci 11th International Conference on Monitoring and Management of Visitors in Recreational and Protected Areas (MMV11) ar šā gada tematu “Behavioural changes of outdoor and landscape recreational consumption in Global Green Deal context.”
https://www.mmvconference.org/
Konferencē var piedalīties ar mutisku ziņojum vai plakāta ziņojumu, iesniedzot izvērstu kopsavilkumu līdz 1000 vārdiem. Kopsavilkumi tiks publicēti digitālā Konferences kopsavilkumu krājumā.
Konferences plānotās sesijas:
- Monitoring and management of visitors: lessons learned. Management practices of co-management in recreation areas: the empowerment of communities for pro-nature initiatives.
- Management of natural recreational resources within the framework of the climate, environmental and social crisis: the need for the economic transformation, reducing greenhouse gas emissions without sacrificing development.
- Behaviour of different visitor segments outdoors, current trends, the need for a change, discoveries of new consumption patterns.
- Outdoor sport and recreational activities versus the goals of biodiversity conservation: the regulations and policies of nature protection and management.
- Managing the quality of traditional and contemporary landscapes & the context of rural-urban mobility, tourism and recreation infrastructure development.
- Global Green Deal and climate neutral economy for tourism and recreational industries.
- Carrying capacity of the environment, ecosystem services, society demand for emotional well-being connected to nature.
- Landscape diversity and the services of specially protected natural areas. Urbanization and consumption of outdoors and rural landscapes: the accessibility and quality of natural capital.
- Landscape quality monitoring and key performance indicators for the measure of progress, sustainable development. Landscapes of national importance and sustainable management practices and policies.
- Introduction of eco-innovations and technological advances in managing visitor flow in nature areas.
- Zoos As Conservation Parks: Reframing Visitor Management.
- Outdoor recreation advocacy as a social movement for sustainable development and change.
- Managing wildlife tourism.
- Outdoor recreation planning & management in protected areas, using the Conservation Standards.