Jaunumi
Lai uzlabotu sugu daudzveidību un veicinātu dabisko zālāju straujāku atjaunošanos, Ķemeru Nacionālā parka Dunduru pļavās pirmo reizi plašā vienlaidu teritorijā izmēģināta līdz šim Latvijā maz izmantotu pļavu biotopu atjaunošanas metode, sējot citviet ar rokām ievāktas pļavu augu sēklas.
Piecu hektāru platībā Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) kopā ar LIFE Integrētā projekta LatViaNature partneriem iesēja vairāk nekā 14 kilogramus sēklu, kas šovasar ievāktas Latvijas dabiskajos zālājos un līdzīgās dzīvotnēs.
Dabisko zālāju sēšana Ķemeru Nacionālajā parkā aizsākās 2008.gadā. Līdz šim šī metode testēta mazos laukumos, tajā skaitā arī Dunduru pļavu aplokā. Dunduru pļavas ir raksturīgs piemērs teritorijām, kur pēdējā pusgadsimta laikā iznīcināti dabiskie zālāji un ierīkotas aramzemes un kultivētie zālāji. Par spīti pļaušanai un noganīšanai pēdējo aptuveni 15 gadu laikā dabisko zālāju sugu atgriešanās notiek lēni. Visticamāk, galvenais iemesls ir dabisko zālāju donorteritoriju trūkums apkārtnē – noplicinātajā ainavā pļavu augu sugām vairs nav, no kurienes atgriezties.
Pārvaldes īstenotā projekta LIFE-IP LatViaNature Biotopu un sugu aizsardzības ekspertu nodaļas vadītāja Agnese Priede skaidro, ka dabisko zālāju sēšanas metode jau ar dažādām sekmēm izmēģināta vairākās Eiropas valstīs un citviet pasaulē.
“Latvijā esam ceļa sākumā. Faktiski tā ir aizsargājamu biotopu radīšana no jauna. Sēklas tiek iesētas sava veida pļavu sugu daudzveidības salās, no kurienes tām izplatīties tālāk. Būtiski ņemt vērā, ka savvaļas augu sēklu lielais vairums neizdīgst pirmajā gadā, bet parādās un kļūst atpazīstami tikai pēc vairākiem gadiem. Tādēļ pirmos rezultātus varēsim analizēt ne ātrāk kā pēc diviem trim gadiem,” stāsta A. Priede.
Augu sēklu maisījumu veido vairāk nekā 50 sugu sēklas, kas raksturīgas dabiskiem zālājiem . Daļa no šīm sugām ir dabisku zālāju indikatorsugas, piemēram ārstniecības ancītis Agrimonia eupatoria, zilganais grīslis Carex flacca, ziemeļu madara Galium boreale, gaiļbiksīte Primula veris un Eiropas saulpurene Trollius europaeus. Sēklas ievāktas pļavās un zālājos Ķemeru Nacionālā parkā un Abavas senielejā. Materiāls ievākts ar rokām, izžāvēts un tad vēlreiz smalcināšanas procesā pāršķirots, lai nodrošinātu, ka tajā nav ekspansīvu un invazīvu augu sēklu piemaisījuma.
Dabisko zālāju biotopu degradācijas dēļ atsevišķas no dabisko zālāju sugām Latvijā salīdzinoši strauji izzūd, tādēļ dabisko zālāju sēšana var kļūt par iespēju, kā uzlabot sugu daudzveidību un veicināt dabisko zālāju straujāku atjaunošanos.
Pļavu biotopa atjaunošanas talka norisinājās iniciatīvā “Daru labu dabai”, ko Dabas aizsardzības pārvalde īsteno kopā ar Pasaules dabas fondu, ik gadu iesaistot dažādās dabas saglabāšanas aktivitātēs vairāk nekā 1000 brīvprātīgo visā Latvijā, kas kopīgiem spēkiem atjauno upju straujteces, atkrūmo pļavas, vāc niedres, cīnās ar invazīvajām sugām un veic citus dabai nepieciešamus darbus. Vairāk: www.darudabai.lv
Šajā talkā kopā ar Pārvaldes un projekta LIFE IP LatViaNature pārstāvjiem talkoja Ķemeru nacionālā parka fonds, Pasaules Dabas Fonds, kā arī kolēģi no Lietuvas Aukštaitijas Nacionālā parka un Labanoras reģionālā parka apvienotās administrācijas un Kurtuvēnu reģionālā parka administrācijas.
FOTO: https://flic.kr/s/aHsmWFWBmj
https://photos.app.goo.gl/NxKuQhzuWgU8vgrL6
Plašāka informācija:
Vita Krieviņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
LIFE-IP LatViaNature
Komunikācijas vadītāja
+371 29160721
vita.krievina@daba.gov.lv
Latvianature.daba.gov.lv
LIFE Integrētā daudzgadu projekta LatViaNature mērķis ir pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā. Projekta laikā plānots izstrādāt inovatīvas un piemērotas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviest Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijā. Projektu paredzēts īstenot līdz 2028. gadam. Vairāk: https://latvianature.lv
Projekta partnerību veido 10 organizācijas: vadošais partneris Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar partneriem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Dabas fondu un Pasaules Dabas Fondu.
Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.
Ir noslēdzies Vidzemes Augstskolas pēcdoktorantūras projekts “Modernisma mākslas kodu veicināta IKT produktu inovācija” Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/106, kas īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu (2018-2021).
Projekta rezultāti ir četras Scopus/Web of Science līmeņa starptautiskas publikācijas un digitālas spēles prototips. Projekta rezultātu izplatīšana notikusi 11 starptautiskās konferencēs (2018-2021), mobilitātes vizītē Linkolnas universitātē (Lielbritānija, 2019), ViA HESPI pētnieciskajā pēcpusdienā, vairākos doktorantu un pēcdoktorantūras pētnieku semināros, kā arī Jauno zinātnieku forumā (2017) un pasākumā Zinātnieku nakts (2021).
Projekta zinātniskā un sabiedriskā ietekme:
- nopietno spēļu (serious games) žanra attīstība laikmetīgās estētikas kontekstā ar līdz šim neesošu mākslas pētniecības un digitālo spēļu šķērsojumu,
- jauna pētniecības apakšvirziena rosināšana Vidzemes Augstskolā, ieviešot tās profilā mūsdienu estētikas pētniecību,
- ViA pētnieku grupas izveide ar ilgtspējīgu pētnieciskās darbības plānu (Ieva Gintere, Ieva Vīksne, Alvis Misjuns, Ilze Loža),
- mūsdienu kultūras kapitāla dokumentēšana, jauno mākslinieku darbu popularizēšana,
- digitālo mākslas spēļu (1998-2021) pētniecība, stilistikā analīze un klasifikācija,
- ieguldījums izglītības digitalizēšanā un mūžizglītībā,
- zināšanu pārnesums no pētniecības jomas pie plaša mēroga sabiedrības par mūsdienu mākslas intelektuālo mantojumu.
Projekta vadītāja, Vidzemes Augstskolas pētniece Ieva Gintere sadarbībā ar jauno mediju māksliniekiem Kristapu Biteru (Latvijas Mākslas akadēmija) un Ievu Vīksni (Vidzemes Augstskola, Latvijas Mākslas akadēmija, Liepājas universitāte) izstrādā jaunu digitālu vidi Art Space. Tā ir izglītojoša jauno mediju mākslas platforma ar spēles elementiem, kuras mērķis ir pārnest zināšanas par laikmetīgās spēļošanas estētiku no kultūras teorijas pie plašākas publikas.
Art Space ir jauna, līdz šim neizmantota spēles forma izglītojošo un mākslas spēļu laukā, kas stāsta par mūsdienu spēļu estētiku, tās vēsturisko fonu un mākslas filosofijas aspektiem. Izglītojošo jeb nopietno spēļu žanrā ir diezgan daudz piemēru, kas veltīti kultūras vēsturiskajam mantojumam, tomēr nav spēļu, kas lietotāju informētu un izglītotu mūsdienu mākslas stilos un laikmetīgās estētikas teorijā. Art Space piedāvā digitālo spēļu stilistikas paraugus, atsauces uz spēļu estētikas priekštečiem, ieskatu teorētiskajā kontekstā un pārskatāmu spēļu estētikas tendenču klasifikāciju deviņās stilu zālēs. Art Space veidota izsmalcinātā mākslinieciskā rokrakstā, atspoguļojot stilu dažādību un izmantojot lēnās spēļošanas (slow gaming), kā arī iegremdēšanās estētikas (immersiveness) principus.
Art Space ir interaktīva virtuāla mākslas akadēmija ar viegli ironisku, rotaļīgu noskaņu, kurā lietotājs var radoši izpausties deviņos jaunās estētikas stilos, un tie ir futūrisms, fotoreālisms, naivā māksla, kičs/kemps, gličs, trokšņu, hack, pikseļu estētika un ģeneratīvā māksla. Piemēram, lai izietu no hack istabas, spēlētājam jākļūst par hakeri, kas ielaužas nākamajā spēles līmenī. Art Space veidotāji izmantojuši smilšu kastes (sandbox) spēles elementus: izmantojot pieejamos rīkus, spēlētājs var veidot unikālas kompozīcijas. Atkarībā no lietotāja meistarības un vēlmēm, ir iespējams pārveidot atsevišķus objektus vai pat visu spēles laukumu.
Katram stilam paredzēta sava telpa ar tai piederošiem vēsturisko priekšteču piemēriem un vides īpatnībām. Stilu zālēs atrodas Zināšanu rezidences (Orbs of Knowledge). Tajās spēlētājs var noskatīties jaunāko spēļu paraugus un izlasīt īsu teorētisku pārskatu, kas parāda stila veidošanos un intertekstuālās atsauces. Trokšņu estētikas zālē iespējams noklausīties mūsdienu skaņdarbu fragmentus, kas raksturo ar trokšņainību saistīto skaņas izjūtu. Zināšanu rezidences piedāvā arī ludogrāfiju jeb digitālo spēļu sarakstu katram no deviņiem stiliem. Lai apgūtu digitālo spēļu estētiku, lietotājs izmanto piedāvātos objektus, efektus un tekstūras, un ar tiem darbojas atbilstoši deviņu stilu īpatnībām, kā arī radoši izpaužas, tos pārveidojot.
Art Space demo versija Windows operētājsistēmai pieejama mājaslapā http://artspace.va.lv/.
Scopus/Web of Science līmeņa starptautiskas publikācijas
Gintere, I. (2020). Developing the Noise Music Trend in Digital Edugaming. Proceedings of the 4th European Conference on Electrical Engineering and Computer Science, ELECS-2020, International Journal of Circuits, Systems and Signal Processing, vol. 14, pp. 1176-1180.
Gintere, I. (2020). A Perspective on a New Digital Art Game: The Approach of Research and Knowledge Transfer. Proceedings of the 12th International Conference on Computer Supported Education (CSEDU-2020). Institute for Systems and Technologies of Information, Control and Communication, Prague, May 2nd, vol. 1, pp. 311-318.
Gintere, I., Zagorskis, V., Kapenieks, A. (2018). Concepts of E-learning Accessibility Improvement – Codes of New Media Art and User Behaviour Study. 10th CSEDU International Conference on Computer Supported Education, 1, pp. 426-431. Portugal, Madeira, March 15th -17th 2018 (indexed in the Scopus database).
Gintere, I. (2020). The Inclusion of Research and Knowledge Transfer in Art Games. Proceedings of the 12th International Scientific Conference “New Challenges in Economic and Business Development – 2020: Economic Inequality and Well-Being”, Riga, 2nd October, 2020. University of Latvia, pp. 150-159.
Projekta rezultātu izplatīšana starptautiskās konferencēs un rakstu krājumos
Gintere, I., Biters, K., Vīksne, I. (2021). An Innovative New Media Environment as a Tool for Education of Contemporary Stylistic Heritage. Proceedings of the 15th International Technology, Education and Development Conference (INTED-2021), 8th-9th March 2021, Valencia. The International Academy of Technology, Education and Development (IATED), pp. 10569-10573. Abstract available at: https://iated.org/concrete3/view_abstract.php?paper_id=87896.
Gintere, I. (2021). An Educational Digital Environment of Contemporary Aesthetics Focused on Slow Gaming. Proceedings of the 13th International Conference on Computer Supported Education, Prague, 23rd-25th April, 2021 (CSEDU-2021). Institute for Systems and Technologies of Information, Control and Communication, Prague, SciTePress library, vol. 2, pp. 163-168.
Gintere, I. (2020a). Developing the Noise Music Trend in Digital Edugaming. Proceedings of the 4th European Conference on Electrical Engineering and Computer Science, ELECS-2020, International Journal of Circuits, Systems and Signal Processing, vol. 14, pp. 1176-1180. Bern, December 21st-23rd, 2020.
Gintere, I. (2020b). Art Space: An Innovative Digital Game of Modern Aesthetics. 13th annual International Conference of Education, Research and Innovation (ICERI-2020), Seville (Spain), November 9th-11th, 2020. ICERI2020 Proceedings, ISBN: 978-84-09-24232-0 / ISSN: 2340-1095. DOI: 10.21125/iceri.2020. The International Academy of Technology, Education and Development, pp. 1521-1527. Abstract available at: https://library.iated.org/view/GINTERE2020ART.
Gintere, I. (2020c). Fusing Artgame and Edugame: An Innovative Digital Game of Modern Aesthetics. European Proceedings of International Conference on Education and Educational Psychology, EpICEEPSY-2020, pp. 220-228. 11th International Conference on Education and Educational Psychology, Sicily, Italy, 6th-8th October. Available at: https://www.europeanproceedings.com/files/data/article/10044/12448/article_10044_12448_pdf_100.pdf.
Gintere, I. (2020d). The Inclusion of Research and Knowledge Transfer in Art Games. Proceedings of the 12th International Scientific Conference “New Challenges in Economic and Business Development – 2020: Economic Inequality and Well-Being”, Riga, 2nd October, 2020. University of Latvia, pp. 150-159.
Gintere, I. (2020e). Art Space: An Experimental Digital Art Game. Proceedings of the 14th International Scientific Conference Society, Integration, Education (SIE-2020), vol. 5, pp. 649-660. Rēzekne Academy of Technologies, 22nd May 2020. DOI: http://dx.doi.org/10.17770/sie2020vol5.4817.
Gintere, I. (2020f). A Perspective on a New Digital Art Game: The Approach of Research and Knowledge Transfer. Proceedings of the 12th International Conference on Computer Supported Education (CSEDU-2020). Institute for Systems and Technologies of Information, Control and Communication, Prague, May 2nd, vol. 1, pp. 311-318. Available at: https://www.scitepress.org/PublicationsDetail.aspx?ID=vmETqFKwZM8=&t=1.
Gintere, I. (2019a). A New Digital Art Game: The Art of the Future. 13th International Scientific Conference “Society, Integration, Education” (SIE-2019) Proceedings, vol. 4, pp. 346-360. Rēzekne Academy of Technologies, 24th-25th May, 2019. DOI: http://dx.doi.org/10.17770/sie2019vol4.3674.
Gintere, I. (2019b). Towards a New Digital Game of Contemporary Aesthetics: Research and Knowledge Transfer. International Scientific Conference “Society. Technology. Solutions” (STS-2019). Valmiera: Vidzeme University of Applied Sciences. April 25th-26th 2019.
Gintere, I., Zagorskis, V., Kapenieks, A. (2018). Concepts of E-learning Accessibility Improvement – Codes of New Media Art and User Behaviour Study. 10th International Conference on Computer Supported Education (CSEDU-2018), 1, pp. 426-431. Portugal, Madeira, March 15th -17th 2018. Available at: https://www.scitepress.org/PublicationsDetail.aspx?ID=ZviUvMDGMek=&t=1.
Lai saglabātu dabas vērtības un vairotu daudzveidību, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu un Dabas aizsardzības pārvaldi uzsāk privāto zemju īpašnieku vajadzību izpēti par nepieciešamajiem atbalsta veidiem dabas vērtību saglabāšanai privātajos mežos un zālājos. Viedokļa apzināšana notiks aptauju veidā LIFE Integrētā projekta LatViaNature ietvaros.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns: “Latvijā ap 50% mežu pieder privātpersonām, arī lielākā daļa bioloģiski vērtīgo zālāju atrodas privātajās zemēs. Tas nozīmē, ka dabas daudzveidības saglabāšanas sekmes ir būtiski atkarīgas gan no kopējās izpratnes par šī uzdevuma nepieciešamību, gan kopējas un savstarpēji koordinētas praktiskās sadarbības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu īstenošanā. Izprotot zemes īpašnieku objektīvās vajadzības un iespējas, varam mērķtiecīgāk plānot ilgtspējīgus dabas saglabāšanas pasākumus, pilnveidot kompensāciju mehānismus un veidot brīvprātīgus iesaistes instrumentus, lai tie būtu noderīgi un veicinātu privāto zemes īpašnieku aktīvāku iesaisti dabas vērtību saglabāšanā.”
Aptaujas rīkos LLKC, savukārt datu apstrādi un analīzi veiks Vidzemes augstskola. Iegūtā informācija tiks izmantota, lai piedāvātu risinājumus dabas vērtību saglabāšanai privātajās zemēs, pilnveidotu kompensāciju mehānismus, attīstītu ilgtspējīgu mežu un zālāju apsaimniekošanas sistēmu, kā arī izstrādātu un praksē pārbaudītu brīvprātīgus, līgumiskās attiecībās balstītus mehānismus dabas vērtību saglabāšanai privātajās zemēs.
LLKC Meža konsultāciju pakalpojuma centra direktors Raimonds Bērmanis:
“Lemjot par rīcībām, kas ietekmēs mežu un zemju apsaimniekošanu, ir absolūti svarīgi iesaistīt šo zemju īpašniekus. Meža īpašnieku struktūra laika gaitā mainās, pārmantojot vai iegādājoties jaunas meža platības, kā arī meža apsaimniekošanu ietekmē klimata izmaiņas un sabiedrības uzskatu maiņa, un tas rada arī meža īpašniekiem jaunu skatījumu uz meža apsaimniekošanas metodēm.”
Aptaujā par mežiem aicinām piedalīties mežu īpašniekus, kuru mežs atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un tos, kuru mežos sastopami Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopi. Aptauja ietver jautājumus par kompensācijām saistībā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, motivējošiem pasākumiem un nepieciešamo atbalstu dabas vērtību saglabāšanai mežā un par līdzšinējo meža apsaimniekošanas praksi. Jautājumu loks ietver arī attieksmi pret saimnieciskās darbības ierobežojumiem un mežā sastopamajām dabas vērtībām. Anketu privāto mežu īpašniekiem aicinās aizpildīt gan LLKC filiāles Meža konsultāciju pakalpojumu centra konsultanti, gan arī tā ir pieejama aizpildīšanai tiešsaistē: https://bit.ly/aptauja_meži
Aptaujā par zālājiem viedokli paust aicinām zālāju īpašniekus, kuriem pieder zālāji ar augstu vai potenciāli augstu dabas daudzveidību – gan ilggadīgie ekstensīvi izmantoti zālāji, gan ES nozīmes zālāju biotopi. Aptauja zālāju īpašniekiem ietver jautājumus par līdzšinējo zālāju apsaimniekošanas praksi, izmaksām, nepieciešamo atbalstu zālāju uzturēšanai, kā arī sadarbību ar citiem zemes īpašniekiem. Anketa zālāju īpašniekiem pieejama šeit: https://bit.ly/aptauja_zālāji
Zemes īpašnieku viedokļa noskaidrošana ilgs līdz 2021. gada decembra beigām. Aptauju rezultāti tiks izvērtēti un publicēti 2022.gadā projekta LatViaNature mājaslapā. Ja neviens no iepriekš norādītajiem anketas saņemšanas vai aizpildīšanas veidiem nav ērts, taču ir vēlme piedalīties aptaujā, lūdzam sazināties ar aptaujas koordinatori LLKC pārstāvi Madaru Černuho, e-pasts: madara.cernuho@mkpc.llkc.lv, tel. 26822003.
Plašāka informācija:
Vita Krieviņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
LIFE-IP LatViaNature
Komunikācijas vadītāja
+371 29160721
vita.krievina@daba.gov.lv
Latvianature.daba.gov.lv
Sadarbības partneri
