2020. gada 27. oktobrī tiešsaistē platformā ZOOM notiks konference, kurā Valsts pētījumu programmā “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”  iesaistītās zinātniskās institūcijas prezentēs sabiedrībai savu pētījumu rezultātus. Latvijas Nacionālā bibliotēka un Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta zinātnieki un studējošie ir iesaistījušies valsts pētījumu programmā un strādā pie projekta ,,Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību.’’

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums glabā unikālas, līdz šim zinātniskajā, kultūras un izglītības apritē neizmantotas mūsu nācijas un valsts vēstures liecības.  Kamēr šie informācijas nesēji - seniespiedumi, rokraksti, grafikas atklātnes, plakāti, kartes guļ plauktos neatšifrēti, netranskribēti, neiztulkoti un bez vēsturiskā konteksta, tie ir statiski artefakti. Pa lielākajai daļai šie unikālie vēstures avoti ir izlasāmi un atšifrējama tikai speciālistiem gan valodas, gan rakstības, gan vēsturiskā konteksta dēļ. Tikai tad, kad šie materiāli ir nonākuši pētnieku uzmanības lokā, speciālisti tos kvalificē kā dokumentāru mantojumu. Pētījumu gaitā iegūtie rezultāti tiek sabiedrības vērtējuma - publikācijās, izstādēs, priekšlasījumos, izglītības programmās, tūrisma maršrutos. Dokumentārais mantojums kļūst par dalībnieku mūsu vēsturiskās atmiņas refleksijās. Vidzemes Augstskolas pētnieku uzmanības lokā, savukārt, ir Latvijas dabas objektos atklātās rakstu zīmes un petroglifi, kas ir nozīmīga dokumentārā mantojuma sastāvdaļa. Augstskolas pētnieki un studējošie vienlaikus veic arī pētījumus par dažādu sabiedrības grupu un paaudžu attieksmi pret dokumentāro mantojumu un tā komunikācijas ceļiem un metodēm. Projekta pētnieki ir izvirzījuši mērķi šo unikālo dokumentāro mantojumu padarīt pieejamu sabiedrībai, lai rosinātu mūsu individuālās un kolektīvās vēsturiskās atmiņas refleksijas un tā sekmētu saliedētas, atbildīgas un valstiski domājošas sabiedrības ilgtspēju.

Konferenci iesāksim ar videostāstu  ,,Dokumentārā mantojuma labirintos.’’ Prezentēsim projekta īstenošanas 18 mēnešos paveikto un nozīmīgāko  pētījumu rezultātus.  K. Teivāne-Korpa, M. Mintaurs, A. J. Zālīte un R. Vāvers stāstīs par unikāliem informācijas nesējiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas iespieddarbu  un vizuālā dokumentārā mantojuma krājumā, Reto grāmatu un rokrakstu krājumā un Karšu krājumā. Ir uzsākta sistemātiska šo krājumu izpēte. Liela daļa šajos krājumos glabāto informācijas nesēju ir sarakstīti t.s. gotu šriftā, viduslejas vācu, vai vācu valodās un pa laikam arī latīņu valodā, bez vēsturiska konteksta un saprotami tikai speciālistiem. Tādēļ projekta sākumā posmā galveno vērību pētnieki veltīja krājuma eksemplāru pirmapstrādei – transkribēšanai, tulkošanai, strukturēšanai un vēsturiskā konteksta restaurēšanai. Krājumu izpēte atklāj to senākos, mazpazīstamākos slāņus; aktualizē svarīgas vēstures avotu grupas; veido pamatu starpdisciplināriem pētījumiem; kļūst par vienu no platformām sadarbībai ar citām atmiņas institūcijām, organizācijām, privātpersonām; veido pamatu jauniem risinājumiem Latvijas un Eiropas kultūras kartē un jaunu kultūras tūrisma produktu radīšanai, kā arī kompetencēs balstītu jauno izglītības programmu satura padziļināšanai. Pētījumu rezultātā ir tapusi arī rinda nozīmīgu publikāciju, notikušas zinātniskas konferences un semināri, kā arī sabiedrībai piedāvātas vairākas izstādes. Tostarp starptautiskas zinātniskas konferences “Latviešu terminoloģija simts gados: pirmās Terminoloģijas komisijas atceres konference,” sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju, un “Garlībam Merķelim – 250.’’ Sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU), LU Humanitāro zinātņu fakultāti, LU Vēstures un filozofijas fakultāti, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Rīgas domi, Valsts Kultūrkapitāla fondu, Depkina/Rāmavas muižu un Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību. Publicēta K. Zaļumas monogrāfija ,,Neredzamā bibliotēka: Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas.’’

Bibliotēkas darba daudzfunkcionalitāte ļauj pētījumu rezultātus nekavējoties nodot sabiedrības vērtējumam. Tā uz K. Zaļumas monogrāfijā publicēto pētījumu bāzes tika izveidota izstāde ,,Neredzamā bibliotēka,’’ kas ieguva plašu rezonansi sabiedrībā. Tika vadītas ekskursijas un notika izstādi pavadoši lasījumi. Pētījumu rezultāti tika prezentēti arī divās citās izstādēs: “Jelgavas Stefenhāgeni 1769-1919”, izstādes materiāli pieejami tās veidotāju L. Limanes un P. Daijas veidotajā katalogā,  un izstāde ,,Latvijas militārā kartogrāfija,’’ ko veidoja R. Vāvers. Savukārt K. Zaļumas publicētais pētījums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas vēsturiskajām bija pamats velomaršrutam pa bibliotēkas kādreizējām mājvietām. Tas ieguva lielu atsaucību un tā laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar interesantām bibliotēkas vēstures epizodēm.

Projekta digitālo risinājumu kontekstā jāmin Vidzemes Augstskolas pētnieka J. Smaļinska iegūtie nozīmīgu Latvijas dabas pieminekļu - smilšakmens atsegumu un alu (Gūtmaņa ala, Skaņais kalns, Lībiešu upuralas) 3D modeļi ar tajos esošajām rakstu zīmēm un petroglifiem.  Tie ir nodoti brīvi pieejami tālākiem pētījumiem Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā. Tas ir nozīmīgs papildinājums bibliotēkas glabātajam dokumentārajam mantojumam.

Vidzemes Augstskolas pētnieki O. Java un A.Arkliņa konferencē prezentēs pētījumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas resursu pieejamību sabiedrībai, un studējošo pētījumu  par dokumentārā mantojuma izpētes rezultātu integrēšanu tūrisma maršrutos nelielā videostāstā  prezentēs G. Salnits.

Latvijas nacionālās bibliotēkas projekts „Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" būs skatāms no 14.45 – 15.35.  Moderēs Vidzemes Augstskolas HESPI pētnieks, projekta dalībnieks J. Smaļinskis.