Jaunumi
Lai veicinātu cilvēku izpratni par bīstamajām invazīvajām sugām, to radītajiem draudiem Latvijas dabai un informētu par nepieciešamību ziņot par šo sugu novērojumiem dabā vietnē www.invazivs.lv, Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LatViaNature sāk kampaņu “Ķeram svešos Latvijas dabā!”. Kampaņa tiks atklāta 19. maijā ar filmas “Invazīvo sugu detektīvi” pirmizrādi un invazīvo sugu ekspertu diskusiju Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē. Kampaņas laikā ikvienam būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem lielajā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” talkā 15. jūnijā Vecdaugavā.
“Ar informatīvo kampaņu pievērsīsim uzmanību “svešajiem Latvijas dabā” – bīstamajām invazīvajām augu un dzīvnieku sugām, kas apdraud mūsu dabas daudzveidību. Tāpat aicināsim cilvēkus par invazīvajām sugām ziņot Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē www.invazivs.lv jeb Invazīvo sugu pārvaldniekā. Pievērsīsim uzmanību ne tikai latvānim, par kuru visiem skaidrs, ka tā ir invazīva suga, bet arī nu jau plaši izplatītajam Spānijas kailgliemezim un lupīnai. Vienlaikus parādīsim, ka virkne augu, par kuru apdraudējumu mūsu dabai neaizdomājamies, arī ir invazīvas sugas: Kanādas zeltslotiņa, puķu sprigane, krokainā roze, vārpainā korinte un ošlapu kļava. Tām visām ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz dabas daudzveidību, un tikai sadarbībā ar iedzīvotājiem varam tās ierobežot,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs.
Kā ziņot par invazīvajām sugām vietnē www.invazivs.lv?
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vietnē www.invazivs.lv apkopota informācija par invazīvajām sugām Latvijā, lai, ieraugot tās dabā, ikviens varētu šīs sugas atpazīt un ziņot dabas ekspertiem un zinātniekiem, ļaujot agrīni atklāt un apzināt “svešo” izplatību un plānot ierobežošanas pasākumus. Iesniegt ziņojumus var vietnē www.invazivs.lv, aizpildot īsu anketu un atzīmējot kartē atradnes vietu. Mūsdienīga dabas aizsardzība balstās zinātnē un sadarbībā – ikviena praktiskā iesaistē. Katru iesniegto ziņojumu pārbauda zinātnieki un dabas eksperti, kuri ikdienā strādā DAP, Daugavpils Universitātē un Latvijas Hidroekoloģijas institūtā.
“Invazīvo sugu detektīvi” Latgalē
Kampaņas sākumā notiks filmas “Invazīvo sugu detektīvi” pirmizrāde Latgales vēstniecībā “Gors”. Pirmizrādes vieta nav nejauša – filmas darbība risinās Latgalē, kur invazīvo sugu izplatība ir īpaši strauja. Apkopojot Invazīvo sugu pārvaldnieka datus, noskaidrots, ka Latgalē visbiežāk ziņotās invazīvās augu sugas ir Sosnovska latvānis, Kanādas zeltgalvīte, ošlapu kļava, puķu sprigane, daudzlapu lupīna un adatainais dzeloņgurķis. Filmas sižets: divas meitenes ierodas ciemos pie vecvecākiem, lai pavadītu brīvdienas gleznainajā zilo ezeru zemē. Sastopoties ar prāvām Sosnovska latvāņa audzēm, atpūtnieces nolemj tos un citus bīstamos augus izpētīt. Pirmizrāde notiks piektdien, 19. maijā, plkst. 14.00 Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē, Pils ielā 4. Ieeja bez maksas.
Pirms filmas būs invazīvo sugu ekspertu diskusija, kurā piedalīsies DAP ģenerāldirektora p.i. Andris Širovs, DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize, Saeimas deputāts, dabas eksperts Andrejs Svilāns, LatViaNature invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska, Valsts augu aizsardzības dienesta eksperte Astra Garkāje.
Lielā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” talka
Kampaņā ikvienam būs iespēja praktiski pielikt savu roku invazīvo sugu iznīdēšanā un apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes, kopā ar dabas ekspertiem piedaloties lielajā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” talkā 15. jūnijā plkst. 10.00 dabas liegumā “Vecdaugava”. Tur gandrīz septiņu hektāru plašā teritorijā izplatījušās puķu spriganes un krokainās rozes. Tikšanās Skanstnieku ielā Vecdaugavas krastā, pie ieejas dabas liegumā “Vecdaugava” (ej.uz/Talka_Keram_svesos_Latvijas_daba).
UZZIŅAI
Invazīvās sugas Latvijas dabā
No Latvijas dabā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām apmēram trešdaļa ir svešzemju sugas. Aptuveni 10 % svešzemju sugu ir bīstamas – invazīvas sugas, kas apdraud dabas daudzveidību Latvijā: agresīvi izplatās un izkonkurē vietējās sugas. Invazīvās sugas var ne tikai nodarīt ekonomisku kaitējumu, radīt dabas ekosistēmu izmaiņas, bet, atsevišķas sugas, arī kaitējumu cilvēka veselībai. Latvijā invazīvie augi un dzīvnieki kļūst par aizvien lielāku problēmu, jo ievērojami ietekmē dabas daudzveidību.
Pētījums: zemes īpašnieku zināšanas ir pieticīgas
Lai izzinātu Latvijas zemju īpašnieku vai apsaimniekotāju zināšanas un pieredzi par invazīvajām augu sugām, LatViaNature ietvaros Vidzemes Augstskola veica aptauju (“Invazīvās augu sugas un to izplatības ierobežošana Latvijā” (https://latvianature.daba.gov.lv/aktivitates/a-6-1-sabiedribas-un-iesais...), kurā piedalījās respondenti no dažādiem reģioniem, un aptaujas anketas respondentu un to apsaimniekoto īpašumu sadalījums bija reprezentatīvs visai Latvijai.
Kopumā jāsecina, ka invazīvo svešzemju augu izplatība Latvijā ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas prasa uzmanību un rīcību no visu iesaistīto personu puses. Tas nepieciešams, lai saglabātu un atjaunotu vietējos biotopus un pasargātu Latvijas dabu no svešzemju sugu invāzijas.
Aptauja liecina – 79 % respondentu piekrīt, ka invazīvie augi ir kā nezāles, kas jāierobežo, un 75 % uzskata, ka tā ir būtiska problēma Latvijā, kas rada ekonomiskus zaudējumus. Respondentu vairākums nepiekrīt, ka invazīvo augu sugas palielina dabas daudzveidību, izdaiļo ainavu vai var būt saimnieciski izdevīgas.
Aptauja atklāja arī to, ka 52 % respondentu apsekojuši savus īpašumus, lai noskaidrotu invazīvo augu sugu sastopamību, bet 28 % nav pievērsuši tam uzmanību. 49 % respondentu jūtas norūpējušies par invazīvo augu izplatību Latvijā.
63 % respondentu atzina, ka viņu īpašumā ir kāda no invazīvo augu sugām. Visbiežāk sastopamie invazīvie augi apsaimniekotajā īpašumā ir Sosnovska latvānis, Kanādas zeltslotiņa un daudzlapu lupīna.
Visbeidzot, aptauja parāda, ka respondentu zināšanas par invazīvajām augu sugām ir viduvējas, tāpēc vēlams, lai visi īpašumu apsaimniekotāji Latvijā vēl vairāk tiktu informēti par šo problēmu un ieguldītu resursus tās risināšanā.
Kā Latvijā nonāk invazīvie augi un dzīvnieki?
Invazīvie augi un dzīvnieki Latvijā nokļūst dažādos veidos – cilvēku apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā. Daudzi augi Latvijā ievesti kā krāšņumaugi vai lauksaimniecības kultūras, tomēr laika gaitā tie pielāgojušies apstākļiem savvaļā un izkonkurē vietējās sugas.
Gan augi, gan dzīvnieki pie mums var ieceļot arī nejauši – kuģu tilpnēs, pasta sūtījumos, podotajos stādos vai citādi. Maldīgi uzskatīt, ka svešzemnieki vairo Latvijas dabas daudzveidību, gluži otrādi – tie izkonkurē vietējos augus un dzīvniekus, veicina izmaiņas augsnē un vidē, iznīcina barības bāzi un nereti kļūst par nopietnu problēmu cilvēkiem.
Lielākā daļa šo svešzemju augu tika ievesti Latvijā 20. gadsimtā, piemēram, Sosnovska latvānis kā lopbarības augs, puķu sprigane un Kanādas zeltslotiņa kā daiļdārza augi.
Ceturtdien, 23. februārī, Vidzemes Augstskola (ViA) ar koprades improvizāciju “Jautājumu fabrika par ilgtspēju” atklāja Atvērto Ilgtspējas centru (Open Innovation Hub). Kopradē piedalījās ViA pētnieki un studenti, kā arī pārstāvji no Vidzemes pašvaldībām. Pasākums norisinājās trīs daļās - jautājumi, risinājumi un individuālas sarunas ar pētniekiem.
Pirmajā daļā dalībnieki uzdeva dažādus jautājumus par to, kā ViA pētnieki var palīdzēt pašvaldībām risināt ilgtspējas jautājumus pilsētās un laukos un kā pašvaldības var palīdzēt pētniekiem.
“Jautājumi ļauj vairāk iedziļināties problēmas būtībā un pamanīt nianses, kas būtu jārisina. Tie ir pētniecības un inovāciju pamatā. Ja jautājums ir pareizi noformulēts, risinājums kļūst acīmredzams,” stāsta Iveta Putniņa, ViA administratīvā prorektore un Eiropas Universitātes E3UDRES2 projekta vadītāja. “Alberts Einšteins ir teicis: “Ja man būtu dota viena stunda, lai atrisinātu problēmu un no tā būtu atkarīgā mana dzīve, tad es veltītu pirmās 55 minūtes, lai noteiktu pareizo jautājumu, kas jārisina.” Šajā kopradē izdevās uzdot 86 jautājumus, kuri var palīdzēt jautājumu fabrikas dalībniekiem tālāk veidot jaunas idejas inovācijām.”
UNESCO katedras “Biosfēra un cilvēks” vadītāja Agita Līviņa pirms jautājumu kaldināšanas aicināja dalībniekus pārdomāt, vai vienmēr attīstība ir jāskata kā “augstāk, tālāk, vairāk” vai arī jādomā par pilsētu un lauku noturību, par esošo resursu un infrastruktūras saglabāšanu, uzturēšanu ar esošo noslodzi.
Otrajā daļā koprades dalībniekiem bija iespēja balsot par visaktuālākajiem ilgtspējas jautājumiem, lai pēc tam tiem meklētu risinājumus, darbojoties improvizācijas grupās. Trīs visvairāk balsu saņēmušie jautājumi bija: 1) Kā radīt vēlmi jauniešiem pēc 12. klases studēt tālāk? 2) Kā samazināt nevienlīdzības plaisu starp cilvēkiem Latvijas reģionos? 3) Kādi ir galvenie izaicinājumi/ problēmas Vidzemes reģionā?
“Pozitīvas pārmaiņas un izaugsme ir labs indikators, kas norāda, ka ir mēģināts, apgūts un ir jātiecas uz augšu. Vidzemes Augstskola gada laikā ir izzinājusi Vidzemes reģiona izaicinājumus šaurākā un plašākā mērogā, apzinājusi savu un kopienas dalībnieku spēku. ViA apzinās, ka kopā darot var sasniegt vairāk un tam ir nepieciešams līderis, tāpēc ir izveidots Atvērtais Ilgtspējas centrs,” norāda Līga Jupatova, ViA zinātniskā viesasistente un maģistra studiju programmas “Biznesa vides vadība” absolvente.
L. Jupatova skaidro, ka Atvērtā Ilgtspējas centra misija ir “radīt, uzkrāt un apmainīties ar zināšanām un pieredzi reģiona ilgtspējīgai attīstībai.” Centra vīzija ir būt dinamiskai un jebkuram kopienas biedram sasniedzamai vietai, kur kopā tiek radīti risinājumi, sadarbojoties, eksperimentējot un izmantojot vietējās un starptautiskās zināšanas.
Centrs vecinās uzņēmējdomāšanu kopienā, studiju procesā integrējot izaicinājumus, organizējot un piedaloties uzņēmējspēju aktivitātēs, kā arī piedāvājot ViA pētnieku kompetencē esošus pakalpojumus.
Koprades improvizācija “Jautājumu fabrika par ilgtspēju” notika Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros.
Pasākums īstenots ViA projekta E.I.N.S. ietvaros: E3UDRES2 uzņēmējdarbības un inovāciju sadarbības tīkls viediem un ilgtspējīgiem reģioniem (E3UDRES2 Entrepreneurship and Innovation Network for Smart and Sustainable European Regions, Nr. 10043, https://eudres.eu/eins ). Projektu finansē Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (European Institute of Innovation and Technology, EIT, https://eit-hei.eu/ ), kas ir Eiropā lielākais un ietekmīgākais inovāciju tīkls. Šī ir jauna iniciatīva, kas paredz lielu lomu augstākās izglītības iestādēm, lai stiprinātu inovācijas reģionos.
Projekta mērķis ir veidot spēcīgu inovāciju atbalsta mehānismu reģionos, izmantojot Eiropas Universitātes E3UDRES2 (Austrija, Beļģija, Portugāle, Rumānija, Ungārija, Latvija, https://www.eudres.eu/ ) un Universitāšu Industrijas inovāciju tīkla (University Industry Innovation Network, UIIN, Nīderlande, https://www.uiin.org/ ) profesionālos, akadēmiskos un zinātniskos kontaktus.
Informāciju sagatavoja:
Iveta Auniņa
Vidzemes Augstskolas
Multimediju laboratorijas vadītāja
iveta.aunina@va.lv
Pateicoties Latvijas Zinātnes padomes piešķirtajam papildus finansējumam, kas mērķēts uz Ukrainas personāla piesaistīšanu, projekta “Baltic 100” īstenošanā iesaistījusies arī Jūlija Kovaļenko no Harkivas Valsts kultūras akadēmias. Projekta ietvaros trīs gados tiek apkopoti un analizēti dažādi sociālekonomiskie un demogrāfiskie dati par Baltijas valstīm pēdējos 100 gados, tostarp arī šobrīd spēkā esošo statistikas un plānošanas reģionu līmenī. Tiek aprēķināts Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts un veidota interaktīva datubāze, kurā visi apkopotie dati būs pieejami interesentiem.
Projekta “Baltic 100” zinātniskais vadītājs, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš komentē: “Jūlijas pievienošanās mums ir svarīga un tas ļauj mums paplašināt mūsu darbības lauku – iegūt vēl vairāk datus un jo īpaši par sarežģīto PSRS okupācijas periodu. Lielākā daļa šī laika posma dokumentu, kas satur mums nepieciešamo informāciju, ir tikai krievu valodā un tas rada grūtības piesaistīt jaunās paaudzes Baltijas valstu pētniekus. Jūlija krievu valodu pārvalda un viņai ir pieredze ar darbu arhīvos. Šobrīd kopīgi ar Jūliju un ViA doktoranti Baibu Kļaviņu strādājam pie Latvijas lauksaimniecību raksturojošajiem datiem par 1945.-1960. gadu. Jau šobrīd ir redzams, ka iegūto datu analīze ļaus citādi palūkoties uz šī laika posma vēsturi, īpaši reģionālā griezumā. Kā kolektivizācija ietekmēja dažādus Latvijas reģionus, piemēram, Latgali un Vidzemi, un kādas bija demogrāfiskās, sociālekonomiskās sekas – ar šo mēs spēsim atrast arī vienu otru atbildi uz jautājumiem, kuriem atbildes meklējam mūsdienu un pat nākotnes kontekstā.” Līdzīgi darba uzdevumi Jūlijai būs, arī analizējot dokumentus no Lietuvas un Igaunijas.
Jūlija ne tikai ir uzsākusi pētniecisko darbu Latvijas arhīvos, bet, pateicoties ViA pētnieces Ievas Ginteres gādībai, iejutusies Latvijas vidē, arī apmeklējot koncertu Cēsu koncertzālē. Jūlija turpina uzturēt saikni ar Ukrainu un dalās pieredzē, kā notiek lekciju process viņas universitātē – visas lekcijas notiek attālināti un to grafiks ir neparedzams, jo Krievijas īstenoto uzbrukumu civilajai infrastruktūrai dēļ bieži ir elektrības un interneta sakaru pārtraukumi. Tomēr studijas notiek un studējošo motivācija ir pat pieaugusi.
Projekts “Kvantitatīvie dati par sociālajām un ekonomiskajām transformācijām trīs Baltijas valstu reģionos pēdējos simts gados vēsturisko transformāciju analīzei un nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai” Nr. EEA-RESEARCH-174 @ViA @EEANorwayGrantsLatvia #standforukraine.
Sadarbības partneri
