Jaunumi
2021.gada 10.februārī notika LIFE Integrētā projekta “Natura2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LatViaNature) sadarbības partneru pirmā tikšanās, kuras laikā vadības grupas pārstāvji un eksperti no projekta partneru organizācijām apsprieda plānotās projekta darbības, vienojās par sadarbības principiem un pauda gatavību kopīgi rast jaunas pieejas un metodes, lai pilnveidotu bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmu. LIFE-IP LatViaNature ir līdz šim vērienīgākais projekts dabas aizsardzības jomā Latvijā. Sanāksmi tiešsaistē organizēja vadošais partneris Dabas aizsardzības pārvalde.
Sanāksmes dalībniekus uzrunāja Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece dabas aizsardzības jautājumos Alda Ozola.Viņa savā uzrunā uzsvēra projekta nozīmīgumu Latvijai un dabas aizsardzības sistēmas stiprināšanai, kā arī pozitīvi novērtēja plašo projekta īstenotāju loku, paužot cerību, ka “partnerība un sadarbība būs tas spēks, kas palīdzēs atrast jaunas pieejas un metodes aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā”.
A.Ozola norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) vides politikas virzībā uz Zaļo kursu ir noteikti vairāki darbības virzieni un prioritātes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. “Vides un dabas jautājumi ES ir kļuvuši svarīgāki, nekā jebkad iepriekš. Bioloģiskajai daudzveidībai samazinoties, cilvēce apdraud pati sevi: arī Covid-19 pandēmijas radītās krīzes viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka cilvēks ir atstājis dabai ļoti maz vietas. Iedzīvotāju veselība un labklājība un visas tautsaimniecības veselīga pastāvēšana nav iespējama bez dabas vērtībām un ekosistēmu pakalpojumiem. Šo jautājumu nozīmīgums Eiropas augstāko lēmumu pieņēmēju vidū ir novērtēts, un tas ļauj pozitīvi raudzīties nākotnē, ka risinājumi tiks meklēti,” viņa teica.
Uzrunas noslēgumā A.Ozola atzīmēja, ka LIFE Integrētais projekts dabas jomā – LatViaNature ir gaidīts un uzsākts laikā, kad galvenie dabas politikas plānošanas mērķi ir nosprausti un nepieciešami konkrēti risinājumi un pasākumi.
Par integrētā projekta vietu kopējā ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešanā un dabas aizsardzības politikas kontekstā pastāstīja Ilona Mendziņa, VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece. Viņa uzsvēra Integrētā projekta nozīmību Latvijas dabas politikas kontekstā un izcēla projektā īstenojamos uzdevumus, kas izriet no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam[1]. Tāpat viņa atzīmēja, ka pirmais LatViaNature darba gads tiks veltīts, pārskatot un veicot revīziju esošajā dabas aizsardzības regulējumā. Paralēli LIFE Integrētā projekta ieviešanai ministrija kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi strādās pie ES nozīmes biotopu kartēšanas rezultātu analīzes, gatavojot priekšlikumus, kā vislabāk izmantot kartēšanas rezultātus un nosargāt mūsu dabas vērtības. “ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija ir izvirzījusi jaunus, ambiciozus mērķus, līdz ar to mums visiem kopā jāveido skaidra un pamatota dabas aizsardzības sistēma, kas līdzsvaro dabas vērtību saglabāšanas un tautsaimniecības attīstības intereses. Partnerība, kas izveidota LIFE Integrētā projekta īstenošanai, būs labs atbalsts dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošanai,” atzīmēja I.Mendziņa.
Sanāksmē piedalījās projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāji: vadošais partneris Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar partneriem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, četrām augstskolām – Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Dabas fondu un Pasaules Dabas Fondu.
Sadarbības partneri sniedza savu ieskatu projekta uzsākšanā un iepazīstināja ar ekspertu komandu, projektā veicamajiem uzdevumiem, kā arī jau uzsāktajiem darbiem. Partneri vienojās par sadarbības principiem, Projekta vadības grupas nolikumu, detalizēti izrunāja par projekta pirmajā periodā veicamajām aktivitātēm, termiņiem un plānotajiem rezultātiem, tehnisko un finanšu atskaišu sagatavošanu un iesniegšanu.
Tāpat, partneri tika iepazīstināti ar Zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas principiem projekta iepirkumos un projekta vadības atbalstam izveidoto Projekta ieviešanas rokasgrāmatu – ietvaru, kurā apkopoti galvenie projekta ieviešanas elementi un ar to saistītie administratīvie nosacījumi. Rokasgrāmata tiks aktualizēta un papildināta projekta gaitā.
Plašāka informācija:
Vita Krieviņa
Dabas aizsardzības pārvalde
LIFE-IP LatViaNature
Komunikācijas vadītāja
+371 29160721
LIFE Integrētā daudzgadu projekta LatViaNature mērķis ir pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā. Projekta laikā plānots izstrādāt inovatīvas un piemērotas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviest Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijā. Projektu paredzēts īstenot līdz 2028. gadam.
Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Komisijas Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.
[1] Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam. Rīcības virziens: DABA UN VIDE – "ZAĻAIS KURSS".
Rīcības virziena uzdevumi:
(289): Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmas pilnveidošana, izstrādājot zinātniski pamatotus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus, rādītājus un īstenojot pasākumus labvēlīga ES un nacionālas nozīmes biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai Latvijā, ņemot vērā sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses un reģionālās attīstības vajadzības.
(291): Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, īstenojot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un zaļās infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās un ainavu daudzveidības aizsardzību un vērtības celšanu, sekmējot ilgtspējīgu tūrisma attīstību.
Pēc sešu mēnešu intensīva darba, sadarbojoties Vidzemes Augstskolas, Rīgas Stradiņu universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētniekiem, noslēdzies valsts pētījumu programmas projekta “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē,” projekta nr. VPP-COVID-2020/1-0013, WP2 darba grupas pētījums RSU asoc. profesora Dr.med. Ivara Vanadziņa vadībā par pārmaiņām darba tirgū un nodarbinātības struktūrās.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot uzņēmējdarbības izaicinājumus COVID-19 laikā un sniegt priekšlikumus politikas veidotājiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas skar nodarbinātības pārmaiņas, drošu darba vidi, tai skaitā, strādājot attālināti (no mājām), darba un privātās dzīves saskaņošanu, kā arī nodarbināto profesionālo apmācību, motivāciju, gatavību mācīties un pārkvalificēties.
Pētījuma gaitā tika organizētas 8 darba devēju fokusgrupu diskusijas visos Latvijas reģionos (no Vidzemes reģiona piedalījās 19 darba devēji, pārstāvot tādas nozares kā izglītības, IT, finanšu, transporta, tirdzniecības u.c.). Diskusijas norisinājās laika posmā no 2020. gada septembra līdz oktobrim, tāpēc fokusgrupu rezultāti raksturo uzņēmumu pieredzi, kas gūta par martā izsludināto ārkārtējo situāciju. Pētījuma gaitā tika veikta nodarbināto aptauja ar 1 823 respondentiem, analizēti pētnieku iegūtie dati, kā arī analizēti politikas plānošanas dokumenti. Pateicamies Vidzemes reģiona uzņēmējiem par piedalīšanos fokusgrupu diskusijās un ikvienam, kas aizpildīja pētījuma aptaujas anketu.
Vidzemes Augstskolas HESPI pētnieces strādāja pie priekšlikumiem par darbaspēka pārkvalifikāciju, pieaugušo izglītību darba vietās, īpaši dīkstāvē esošiem darbiniekiem, un ārkārtējai situācijai pielāgotu un elastīgu apmācību piedāvājumu. Tika analizēts tālākizglītības un profesionālās pilnveides piedāvājums Latvijā ārkārtējās situācijas laikā, kurš bija plašs un daudzveidīgs, tomēr gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem trūka vienkopus apkopota, pārskatāma informācija, kas kavēja iesaistīšanos apmācībās. Darba devējiem bieži pietrūka laika un motivācijas, lai piedāvātu saviem darbiniekiem pilnveidot prasmes. Vairāk par pētījuma rezultātiem skatīt šeit: https://dzivecovid19.mozello.lv/.
Informāciju sagatavoja:
Dr.oec. Sarmīte Rozentāle
HESPI vadošā pētniece, profesore
Mg.oec. Ieva Grīntāle
Vidzemes Augstskolas doktorante, pētniece
Valsts pētījuma programmas “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana” projektu pieteikumu atklātajā konkursā finansējumu ieguva projekts “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi (LandLat4Pol)” , kura vadītājs ir Pēteris Lakovskis. Projektu īsteno Agroresursu un ekonomikas institūts sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Vidzemes Augstskolu, Rīgas Tehnisko universitāti.
Programmas virsmērķis ir veicināt zināšanās balstītu, ilgtspējīgu un efektīvu zemes resursu izmantošanu, pārvaldību un plānošanu atbilstoši sociālajiem, ekonomiskajiem un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un pieejamiem cilvēkresursiem un to potenciālu, prasmēm, kompetencēm un dzīves stratēģijām.
Programmas mērķis ir stiprināt saikni starp pētniecību un politikas jomām, kurām ir teritoriāla ietekme:
- radīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes ilgtspējīgai un iekļaujošai teritoriju attīstības plānošanai, kas vērstas uz efektīvu zemes un ūdens resursu izmantošanu atbilstoši sociālajiem, ekonomiskajiem, ētiskajiem un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un iespējām,
- sagatavot zinātnisku pamatojumu, informatīvo bāzi un metodoloģisku pieeju Latvijas ainavu potenciāla novērtēšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai, kā arī stiprināt saikni starp pētniecību, publisko pārvaldi un sabiedrību.
Programmas kopējais finansējums ir 405 000 eiro un īstenošanas laiks ir 2020.-2022. gads. Programmu finansē no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 30.00.00 “Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” līdzekļiem.
Papildu informāciju par projektu skatīt šeit.
Pasākumi
Vidzemes Augstskolas starptautiskā zinātniskā konference “SABIEDRĪBA. TEHNOLOĢIJAS. DROŠĪBA” notiks 2021.gada 25.-26.martā.
Šīs konferences mērķis ir nodrošināt pētniekiem platformu zināšanu un ideju apmaiņai par jaunākajām tendencēm šajās disciplīnās:
- Droša sabiedrība
- Drošas tehnoloģijas
Paredzams, ka konference sniegs pārskatu par jaunākajiem sasniegumiem un gaidāmajām tendencēm minētajās disciplīnās, kā arī veicinās diskusijas akadēmiskajā un kooperatīvajā vidē.
Mēs piedāvājam pētniekiem un akadēmiķiem iespēju izplatīt pētījumu rezultātus plašākai sabiedrībai tiešsaistes konferencē, kas tiks pārraidīta Webex videokonferenču platformā, Youtube un Facebook sociālajos tīklos, kā arī publicēt zinātniskos rakstus šajos žurnālos:
Aicinām autorus iesniegt kopsavilkumus un oriģinālus zinātniskos rakstus, kas nav iesniegti/publicēti/izskatīšanā citās konferencēs vai žurnālos. Raksti jāsagatavo atbilstoši žurnāla tematiskajai tēmai un noformēšanas veidnei.
BJMC ir žurnāls profesionālo un akadēmisko zināšanu apmaiņai datorzinātņu, programmatūras inženierijas, informācijas tehnoloģiju, informācijas sistēmu, datortehnikas, skaitļošanas didaktikas un saistīto disciplīnu jomās.
JTES galvenais uzsvars ir uz pētījumiem par pieredzes konceptualizāciju, pievēršoties tādiem jautājumiem kā skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējību, ilgtspējas fenomens, ilgtspējīga izglītība un ilgtspējīga attīstība.
Ņemot vērā to, ka konference notiks tiešsaistē, tā būs bez maksas.
Konferences valoda: angļu.
TUVĀKIE TERMIŅI:
Reģistrācija: 12.01.2021
Kopsavilkumu iesniegšana: 12.01.2021
Paziņojums par dalību konferencē ar referātu: 18.01.2021
Raksta iesniegšana: 18.02.2021
Konferences programmas izziņošana: 15.03.2021
KONTAKTINFORMĀCIJA: Zinātnisko projektu vadītājs oskars.java@va.lv
Sadarbības partneri
