Jaunumi
Valsts pētījumu programmā „Covid-19 seku mazināšanai” līdz gada beigām tiks īstenoti 10 projekti trīs tematiskajās jomās, un Vidzemes Augstskola ir iesaistīta divos no tiem. Tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomā šobrīd tiek realizēts projekts “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”, savukārt inženiertehnisko risinājumu jomā ViA piedalās projektā “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”.
Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi. Projektā “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” (COVIDzīve) iesaistīta plaša Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) un Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta (SSII) pētnieku un viespētnieku komanda, un tā kopējais mērķis ir novērtēt Latvijas sabiedrības gatavību pārvarēt krīzi un sagatavot rekomendācijas turpmākās rīcības scenārijiem, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret krīzēm nākotnē. Projekta vadošais partneris ir Rīgas Stradiņa universitāte, un partneru lokā ir arī Latvijas Universitāte, Elektronikas un datorzinātņu institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija.
ViA pētnieki COVIDzīve projekta ietvaros izzinās tādas COVID-19 skartās jomas kā nodarbinātība, sociālie pakalpojumi, mediji un stratēģiskā komunikācija. ViA dekāne un HESPI pētniece Agnese Dāvidsone komentē: “Aizvien plašāk pasaulē pētnieki pievēršas neinstitucionālas pilsoniskās līdzdalības pētīšanai, tāpēc projekta ietvaros mūsu uzdevums ir izpētīt kustību #paliecmājās, kas krīzes laikā nodrošināja atbalstu un sniedza palīdzību daudziem iedzīvotājiem visā Latvijā, kuriem veselības drošības apsvērumu dēļ nebija ieteicams apmeklēt sabiedriskas vietas, doties uz veikalu, pastu vai aptieku un veikt citas ikdienišķas aktivitātes. Projekta rezultātā sagatavosim un sniegsim pētniecībā balstītas rekomendācijas par pilsoniskās līdzdalības sekmēšanas iespējām un brīvprātīgā darba regulējuma pilnveidi Latvijā.”
ViA rektors un HESPI vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš norāda, ka viena no šī projekta pievienotajām vērtībām ir iespēja darboties starpdisciplinārā un vienlaikus arī starpinstitucionālā komandā. “Mēs meklēsim jaunas pieejas valsts pārvaldībai un arī stratēģiskajai komunikācijai. Mūsu ambīcija ir ne tikai sniegt rīcībpolitikas priekšlikumus kā pārvarēt dažādus izaicinājumus mainīgos un dažādu krīžu radītos apstākļos, bet meklēt radikāli jaunas pieejas nākotnes scenāriju modelēšanai valsts līmenī. Arī izmantojot dažādas iepriekš nelietotas matemātiskas metodes.”
Savukārt projekta “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem” (ARTSS) ietvaros ViA SSII pētnieki izzinās un analizēs noturīgu pakalpojumu izstrādi. Projektā ir iesaistījušās Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Liepājas Universitāti. COVID-19 krīze izgaismoja esošo digitālo servisu iespējas un mainīja to darbību, kā arī radīja jaunus servisus ar nezināmu uzticamības pakāpi. Šādu servisu uzticamība un drošība ir steidzami jāatjauno. Projekta mērķis ir izstrādāt metodi un tehnoloģisko risinājumu digitālo pakalpojumu dinamiskai pielāgošanai krīzes situācijām. Metodes pamatā ir servisu spēju virzīta izstrādes metodoloģija, un tā tiks izvērtēta četros uz programmu attiecināmos lietošanas gadījumos. Projektā arī tiks sagatavotas rīcībpolitikas rekomendācijas un izvērtējumi par drošu telemedicīnas, biznesa un e-apmācības servisu nodrošināšanu.
Šajās dienās, kad pasaules sabiedrību satrauc pandēmijas draudi un mūsu ikdienu sāk noteikt jaunas sociālās saskarsmes normas, negaidītu aktualitāti iemantojis Latvijas simtgadei veltītais projekts “Ainavas runā. Dabas daudzveidība Latvijas ainavās”, kas atspoguļots žurnāla "Enerģija un pasaule" 2020.g. jūnija numurā. Pētījuma autori - HESPI pētnieki Iveta Druva-Druvaskalne un Andris Klepers, pētījumā iesaistīti arī ViA studenti.
Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts (HESPI) aicina iepazīties ar tehnoloģiskiem risinājumiem apmeklētāju skaitīšanai, veicinot viedu tūrisma un atpūtas vietu pārvaldību. Šim nolūkam 2020.g. pavasarī izstrādātas vadlīnijas “Apmeklējuma skaita noteikšana tūrisma un atpūtas objektos vai publiskajos pasākumos, izmantojot specializētas tehnoloģiskās iekārtas”. Vadlīniju autors ir HESPI pētnieks Andris Klepers, un tās izstrādātas pēcdoktorantūras pētniecības projekta Latvijas tūrisma intelekts (TourInteLV) Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/100 ietvaros.
Pirmkārt, zināt apmeklējumu skaitu ir svarīgi gan praktiskiem apsaimniekošanas nolūkiem, taču arī ekonomiskās atdeves un potenciāla noteikšanai, antropogēnās slodzes mērīšanai, tirgvedības stratēģijām, kā arī nozares politikas ietekmēšanai. Apmeklējumu skaitu var noteikt, izmantojot dažādas metodes. Katrai tūristu piesaistei jāizvēlas piemērotākā, ņemot vērā tās veidu, vietu un citus raksturojošos parametrus. Akcents šajā pētījumā veltīts kvantitatīvajām metodēm, kuras ietver mūsdienīgus tehnoloģiskus risinājumus. Tās darbojas paralēli citām metodēm, kas izmantotas līdz šim (aptaujas ar aprēķinātu datu vispārinājumu vai ieejas biļetes vietās, kur tas piemērojams). Vadlīnijās detalizēti aprakstītas datu ievākšanas metodes, specializētas tehniskas skaitīšanas iekārtas un ieteikumi par to, kas būtu jāņem vērā, izvēloties tehnoloģisko iekārtu konkrētās vietas apmeklējumu uzskaites veikšanai. Veidojot jaunus objektus vai veicot jau esošo labiekārtojumu, aicinām plānoto darbu tāmē iekļaut apmeklētāju skaitītāja iegādes izmaksas, lai varētu vērtēt ieguldījumu atdevi un ieguvumu sabiedrībai.
Tūristu plūsmas, to apjomu, virzienu, izmaiņu tendences zinātniskā veidā pēta tūrisma ģeogrāfijas disciplīnā, taču ar praktiskajiem rezultātiem ikdienā saskaras pašvaldības, valsts organizācijas, kultūras un dabas mantojuma pārvaldītāji, publisko pasākumu organizētāji, uzņēmēji, projektu īstenotāji — daudzas iesaistītās puses, kam ir aktuāls jautājums par tūristu plūsmas monitorēšanu, arī pūļa pārvaldīšanu atpūtas publisko pasākumu laikā. Vadlīnijas izstrādātas, lai sniegtu atbalstu ieinteresētajām organizācijām, kas nākotnē vēlas attīstīt tūrisma monitorēšanu un ieviest elektroniskos skaitītājus. Sniegti padomi arī tiem, kuri ierīces jau ieviesuši, bet kā lietderīgāk tās izmantot, precīzi uzkrājot datus, analizējot tos plašāk un lielākās kopsakarībās.
Izmantojot uzkrāto pieredzi un zināšanas, HESPI šogad uzsāk regulāru un visaptverošu apmeklētāju plūsmas monitoringu Latvijā, kas būs savietojams ar citiem publiski pieejamiem tūrismu un rekreāciju raksturojošiem datiem. Tam jau tiek veidota speciāla tiešsaistes datu platforma, kur to interpretāciju būs iespējams redzēt gan telpiski, gan vizualizēti. Lielo datu (īpaši to kurus saņemam no ierīcēm –mobilajiem tālruņiem, elektroniskajiem skaitītājiem u.c.) izmantošana tūrisma un atpūtas nozares pētījumos iegūst arvien lielāku popularitāti, jo dod iespēju iegūt dažāda veida precīzus, ticamus datus, ļaujot tos analizēt dažādos griezumos. Lielie dati galvenokārt tiek izmantoti, analizējot apmeklētāju, ceļotāju paradumus un tendences, ļauj sekmīgāk plānot tūrisma un atpūtas infrastruktūru, veidot personalizētus pakalpojumus, palielināt pakalpojumu kvalitāti, sniedz atbalstu dažādu lēmumu pieņemšanā. Informācija par apmeklētajiem ir būtiska dažādos līmeņos: gan vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā mērogā.
Lūdzam sazināties ar Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtu jautājumu vai tālākas sadarbības intereses gadījumā (hespi@va.lv).
Sadarbības partneri
