Jaunumi
Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk stratēģisku sadarbību dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošanai Latvijā. Lai pilnveidotu dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk vērienīgu daudzgadu projektu “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE-IP LatViaNature).
Projekta laikā plānots izstrādāt inovatīvas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviest Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijā. Par sadarbību kopējam mērķim ir vienojušās desmit organizācijas, kas pārstāv gan valsts, gan nevalstisko sektoru, kā arī augstākās izglītības iestādes. Projektu paredzēts īstenot līdz 2028. gadam.
Projektā plānotās daudzveidīgās aktivitātes un plašais sadarbības partneru iesaistīto ekspertu loks ir veiksmīgs priekšnosacījums, lai izstrādātu ilgtspējīgus risinājumus ES prioritāro biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Būtisks projekta izaicinājums ir rast metodes, kā pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to negatīvo ietekmi. Papildus tam projekts stiprinās sadarbību starp atbildīgajām valsts struktūrām, zinātniskajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem.
Pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns: “LIFE-IP LatViaNature ir līdz šim vērienīgākais projekts dabas aizsardzības jomā Latvijā. Ciešā sadarbība ar spēcīgiem partneriem, ko nodrošina valsts un nevalstiskais sektors, kā arī augstākās izglītības iestādes būs stūrakmens, kas ļaus īstenot zinātnē un praktiskajā pieredzē balstītu pieeju dabas aizsardzības jautājumu risināšanā, it īpaši bioloģiskās daudzveidības sektorā. Dabas vērtību saglabāšana un biotopu atjaunošana ir būtisks ieguldījums ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā, vienlaikus dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Vieda dabas kapitāla apsaimniekošana savukārt ir pamats ne tikai ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai, bet arī kvalitatīvas dzīves vides un veselīgas sabiedrības pastāvēšanai.”
Katrai ES dalībvalstij ir iespēja īstenot kopumā trīs integrētos projektus ar LIFE programmas līdzfinansējumu. “Latvijai šis būs otrais integrētais projekts, un esmu patiesi gandarīts, ka šajā reizē atbalstu guvušas dabas sektorā īstenojamās aktivitātes,” pauž A.Svilāns.
Projektā izvēlētas trīs pilottēmas – ES nozīmes aizsargājamie zālāji, ES nozīmes aizsargājamie meži un invazīvo jeb svešzemju sugu ierobežošana.
Projektu LIFE-IP LatViaNature īstenos Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar partneriem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, četrām augstskolām – Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Dabas fondu un Pasaules Dabas Fondu. Projekta laikā tiks stiprināta iesaistīto organizāciju kapacitāte un veicināta ieinteresēto pušu, jo īpaši privāto zemju īpašnieku iesaiste un izpratne par dabas aizsardzību, celta sabiedrības izpratne un zināšanas par dabas aizsardzības jautājumiem un veicināta brīvprātīgo iesaiste dabas daudzveidības saglabāšanā.
LIFE-IP LatViaNature tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE Vides programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Projekta kopējais budžets ir 19,49 miljoni eiro, no tiem 60% ir ES finansējums.
LIFE-IP LatViaNature ir ES LIFE Vides programmas Integrētais projekts, kas nodrošina Eiropas Savienībā būtisku vides politikas dokumentu ieviešanu. Integrētos projektus raksturo daudznozaru pieeja, ilgtermiņa skatījums, plašs iesaistīto partneru loks un plašs ģeogrāfiskais pārklājums. Integrētā projekta galvenais mērķis ir konkrētās stratēģijas vai rīcības plāna pilnīga ieviešana, iesaistot projekta mērķim atbilstošās nozares un ieinteresētās puses.
Plašāka informācija
Maija Rēna
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
maija.rena@daba.gov.lv
Tālr.: 2927236
Pasaules filozofijas dienā, 19. novembrī, atsaucoties starptautiskajam aicinājumam uz pārdomām par pandēmijas radīto krīzi un tās pārvarēšanu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina ikvienu, bet jo īpaši skolēnus un skolotājus, noklausīties tīmekļlekciju par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, uzsverot, ka ar krīzēm saskaramies kā cilvēku veidotajā, tā dabas pasaulē, un sabiedrībai risinājumi jāmeklē kopā.
Lekciju “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts kā platforma sabiedrības iesaistei zinātnes attīstībā” vada Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta UNESCO katedras “Biosfēra un cilvēks” pārstāve Mg. oec. Anda Arkliņa. Lekcijā Anda Arkliņa skaidro gan biosfēras jēdzienu, gan nozīmīgākos biosfēras apdraudējumus, stāsta par biosfēras rezervātu būtību, iepazīstina ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un UNESCO katedru “Biosfēra un cilvēks” Vidzemes Augstskolā, kā arī izceļ tās sabiedrības iesaistes iespējas un risinājumus, kas palīdz veikt sabiedrisko monitoringu un darīt vērtīgus darbus dabas labā ikvienam interesenta. Lekcija ir daļa no lekciju cikla, kas veltīts Pasaules zinātnes dienai mieram un attīstībai.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitātes un Vidzemes Augstskolas ekspertiem novembrī aicina ikvienu klausīties videolekcijas par šobrīd aktuāliem zinātnes izaicinājumiem bioētikas, lielo datu izmantošanas un biosfēras ilgtspējas jomās.
Lekciju ciklu atklāja Dr. sc. soc. Signes Mežinskas lekcija “Covid-19 un ētika”, kurā skolotāji un skolēni var uzzināt, kādus jaunus aspektus diskusijās par ētiku ir pavērusi Covid-19 pandēmija.
Video tiek publicēti ik nedēļu UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Youtube vietnē: https://ej.uz/UNESCO_zinatnes_lekcijas.
Nākamā lekcija paredzēta par lielo datu problemātiku un ar tiem saistītajiem ētikas jautājumiem.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante
Mob. tālr. (+371) 29683396 | E-pasts: k.balcare@gmail.com
2020. gada 27. oktobrī tiešsaistē platformā ZOOM notiks konference, kurā Valsts pētījumu programmā “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” iesaistītās zinātniskās institūcijas prezentēs sabiedrībai savu pētījumu rezultātus. Latvijas Nacionālā bibliotēka un Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta zinātnieki un studējošie ir iesaistījušies valsts pētījumu programmā un strādā pie projekta ,,Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību.’’
Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums glabā unikālas, līdz šim zinātniskajā, kultūras un izglītības apritē neizmantotas mūsu nācijas un valsts vēstures liecības. Kamēr šie informācijas nesēji - seniespiedumi, rokraksti, grafikas atklātnes, plakāti, kartes guļ plauktos neatšifrēti, netranskribēti, neiztulkoti un bez vēsturiskā konteksta, tie ir statiski artefakti. Pa lielākajai daļai šie unikālie vēstures avoti ir izlasāmi un atšifrējama tikai speciālistiem gan valodas, gan rakstības, gan vēsturiskā konteksta dēļ. Tikai tad, kad šie materiāli ir nonākuši pētnieku uzmanības lokā, speciālisti tos kvalificē kā dokumentāru mantojumu. Pētījumu gaitā iegūtie rezultāti tiek sabiedrības vērtējuma - publikācijās, izstādēs, priekšlasījumos, izglītības programmās, tūrisma maršrutos. Dokumentārais mantojums kļūst par dalībnieku mūsu vēsturiskās atmiņas refleksijās. Vidzemes Augstskolas pētnieku uzmanības lokā, savukārt, ir Latvijas dabas objektos atklātās rakstu zīmes un petroglifi, kas ir nozīmīga dokumentārā mantojuma sastāvdaļa. Augstskolas pētnieki un studējošie vienlaikus veic arī pētījumus par dažādu sabiedrības grupu un paaudžu attieksmi pret dokumentāro mantojumu un tā komunikācijas ceļiem un metodēm. Projekta pētnieki ir izvirzījuši mērķi šo unikālo dokumentāro mantojumu padarīt pieejamu sabiedrībai, lai rosinātu mūsu individuālās un kolektīvās vēsturiskās atmiņas refleksijas un tā sekmētu saliedētas, atbildīgas un valstiski domājošas sabiedrības ilgtspēju.
Konferenci iesāksim ar videostāstu ,,Dokumentārā mantojuma labirintos.’’ Prezentēsim projekta īstenošanas 18 mēnešos paveikto un nozīmīgāko pētījumu rezultātus. K. Teivāne-Korpa, M. Mintaurs, A. J. Zālīte un R. Vāvers stāstīs par unikāliem informācijas nesējiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas iespieddarbu un vizuālā dokumentārā mantojuma krājumā, Reto grāmatu un rokrakstu krājumā un Karšu krājumā. Ir uzsākta sistemātiska šo krājumu izpēte. Liela daļa šajos krājumos glabāto informācijas nesēju ir sarakstīti t.s. gotu šriftā, viduslejas vācu, vai vācu valodās un pa laikam arī latīņu valodā, bez vēsturiska konteksta un saprotami tikai speciālistiem. Tādēļ projekta sākumā posmā galveno vērību pētnieki veltīja krājuma eksemplāru pirmapstrādei – transkribēšanai, tulkošanai, strukturēšanai un vēsturiskā konteksta restaurēšanai. Krājumu izpēte atklāj to senākos, mazpazīstamākos slāņus; aktualizē svarīgas vēstures avotu grupas; veido pamatu starpdisciplināriem pētījumiem; kļūst par vienu no platformām sadarbībai ar citām atmiņas institūcijām, organizācijām, privātpersonām; veido pamatu jauniem risinājumiem Latvijas un Eiropas kultūras kartē un jaunu kultūras tūrisma produktu radīšanai, kā arī kompetencēs balstītu jauno izglītības programmu satura padziļināšanai. Pētījumu rezultātā ir tapusi arī rinda nozīmīgu publikāciju, notikušas zinātniskas konferences un semināri, kā arī sabiedrībai piedāvātas vairākas izstādes. Tostarp starptautiskas zinātniskas konferences “Latviešu terminoloģija simts gados: pirmās Terminoloģijas komisijas atceres konference,” sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju, un “Garlībam Merķelim – 250.’’ Sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU), LU Humanitāro zinātņu fakultāti, LU Vēstures un filozofijas fakultāti, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Rīgas domi, Valsts Kultūrkapitāla fondu, Depkina/Rāmavas muižu un Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību. Publicēta K. Zaļumas monogrāfija ,,Neredzamā bibliotēka: Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas.’’
Bibliotēkas darba daudzfunkcionalitāte ļauj pētījumu rezultātus nekavējoties nodot sabiedrības vērtējumam. Tā uz K. Zaļumas monogrāfijā publicēto pētījumu bāzes tika izveidota izstāde ,,Neredzamā bibliotēka,’’ kas ieguva plašu rezonansi sabiedrībā. Tika vadītas ekskursijas un notika izstādi pavadoši lasījumi. Pētījumu rezultāti tika prezentēti arī divās citās izstādēs: “Jelgavas Stefenhāgeni 1769-1919”, izstādes materiāli pieejami tās veidotāju L. Limanes un P. Daijas veidotajā katalogā, un izstāde ,,Latvijas militārā kartogrāfija,’’ ko veidoja R. Vāvers. Savukārt K. Zaļumas publicētais pētījums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas vēsturiskajām bija pamats velomaršrutam pa bibliotēkas kādreizējām mājvietām. Tas ieguva lielu atsaucību un tā laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar interesantām bibliotēkas vēstures epizodēm.
Projekta digitālo risinājumu kontekstā jāmin Vidzemes Augstskolas pētnieka J. Smaļinska iegūtie nozīmīgu Latvijas dabas pieminekļu - smilšakmens atsegumu un alu (Gūtmaņa ala, Skaņais kalns, Lībiešu upuralas) 3D modeļi ar tajos esošajām rakstu zīmēm un petroglifiem. Tie ir nodoti brīvi pieejami tālākiem pētījumiem Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā. Tas ir nozīmīgs papildinājums bibliotēkas glabātajam dokumentārajam mantojumam.
Vidzemes Augstskolas pētnieki O. Java un A.Arkliņa konferencē prezentēs pētījumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas resursu pieejamību sabiedrībai, un studējošo pētījumu par dokumentārā mantojuma izpētes rezultātu integrēšanu tūrisma maršrutos nelielā videostāstā prezentēs G. Salnits.
Latvijas nacionālās bibliotēkas projekts „Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" būs skatāms no 14.45 – 15.35. Moderēs Vidzemes Augstskolas HESPI pētnieks, projekta dalībnieks J. Smaļinskis.
Sadarbības partneri
