Jaunumi

Latvijas iedzīvotāji vienmēr bijuši lieli dabas mīļotāji. Izsenis lepojamies ar sēņošanas, ogošanas tradīcijām, meklējam piedzīvojumus un dodamies dabā, āra dzīve ir pat būtiska daļa no mūsu identitātes. Tomēr, augot sabiedrības pieprasījumam pēc labiekārtotām dabas tūrisma vietām, cilvēki dabu vienlaikus arī deldē. Tāpēc rodas jautājums, vai, līdzīgi, kā maksājam par maizi, esam gatavi maksāt arī par labsajūtas meklējumiem dabas takās?
Andris Klepers ir Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, ģeogrāfijas doktors un pētnieks telpiskās analīzes laboratorijā. Viņa darba fokuss likts uz ģeogrāfiju, reģionālo ekonomiku un tūrismu. Savu kompetenču robežās profesors meklē risinājumus tūrisma nozares ilgtspējīgai attīstībai, kā arī iedziļinās ekosistēmas pakalpojumos, ainavas kvalitātē, pilsētu un lauku mijiedarbībā, mobilitātes izpratnē vai vietu mārketinga un zīmolvedības jautājumos.
Sava nesenākā pētījuma ietvaros A. Klepers izveidoja ģeotelpisko datu platformu, kas ietver savstarpēji saistītus tūrisma vietu attīstības rādītājus, tostarp izmērāmos lielumos arī ekonomisko, vides un sociālo ietekmi. Datu interpretācija norāda, ka šajā gadā Latvijā ļoti krasi pieaug dabas taku noslogojums. “Apkopojot ne vien mūsu ievāktos, bet arī pašvaldībās un Dabas pārvaldē pieejamos datus, skaidri pierādās kopējās tendences, ka Covid-19 noteikto ierobežojumu ietekmē apmeklētāju pieaugums dabas takās būtiski pieaug. Nevarēdami ceļot uz ārzemēm vai baudīt pilnvērtīgu publisko kultūras pasākumu piedāvājumu, valsts iedzīvotāji daudz aktīvāk apceļo Latviju,” saka pētnieks.
“Martā, pēc pirmā Covid-19 viļņa, cilvēki veselības stiprināšanas nolūkos izteikti masveidīgi devās dabā, pēc kā aprīlī sekoja masīva publiska kampaņa vispār nekur nedoties, tika slēgti vairāki desmiti skatu torņu un dabas taku. Aprīlis bija salīdzinoši tukšs mēnesis. Slēdza tās dabas takas, kurās nevarēja nodrošināt divu metru distancēšanos, īpaši purvu takas. Taču maijā un jūnijā dabas taku apmeklējums pieauga vēl krasāk un atsevišķās takās bija pat dubults apmeklētāju pieaugums, citām joprojām saglabājot ierobežojumus. Sensori nofiksēja, ka kādā skatu tornī, kurš oficiāli bija slēgts (par ko liecināja brīdinājuma zīme un lentīte) vienā mēnesī 1700 cilvēku bija pārkāpuši aizliegumu un uzkāpuši tajā, droši vien ar domu –aij!- neviena jau tuvumā nav, ātri uzkāpšu, apskatīšos. Tas arī ieskicē sabiedrības attieksmi pret dažādiem noteikumiem, tirgošanos ar tiem” norāda A. Klepers.
Šā brīža situāciju tūrisma nozarē pētnieks vērtē kā neviendabīgu – tie, kuri strādāja ar ārzemniekiem ir uz bankrota sliekšņa vai piedzīvo ļoti lielas pārmaiņas, tanī pat laikā tūrisms reģionos, kas apkalpo vietējo publiku, dažviet ir pat lielāks ieguvējs, kā iepriekš. Tomēr arī lauku tūrismā cieš lielo viesu namu saimnieki, kuri orientējās uz kāzu apkalpošanu, lieliem pasākumiem. Nenoteiktība un bieži mainīgie nosacījumi rada ļoti lielu spriedzi visai viesmīlības jomai. “Tā ir cilvēku industrija, kuru ļoti ietekmē mobilitāte. Turklāt šajā formulā ir vēl vairāk mainīgo, piemēram, pat pēc dažādu aizliegumu atcelšanas seko cilvēku piesardzība, mainās rīcības,” saka Klepers.
Viņš skaidro, ka vietas ar īpaši skaistiem skatiem jeb simboliskās ainavas, kurās cilvēkiem patīk atgriezties, lielākoties ir dabas aizsargājamās teritorijas un te cilvēku plūsmas ietekme uz dabu nevis samazinās, bet pieaug, jo cilvēki meklē ne tikai estētisko baudījumu, bet novērtē arī ērtu piekļuvi, labiekārtojumu – komfortu.
“Dabas takas aizsargājamās dabas teritorijās ir citustarpā saistītas ar sabiedrības izglītošanu, taču var jau arī saprast, ka daļa cilvēku, kuri turp dodas, ne vienmēr vēlas izzināt. Viņi dabu uztver kā vietu, kur aizbēgt no ikdienas, atpūsties, izstaidzināt suni, sportot – ar dabas vērošanu un izglītošanos pārlieku neaizraujoties. Tie ir ekosistēmas pakalpojumi, ko mēs izmantojam un jāsāk lēnām aprast ar domu, ka tas mums nav pilnīgi par brīvu vai garantēti pienākas. Tā ir aizejošā ražošanas laikmeta domāšana, kur patērētājs maksā tikai par to, kas ir fiziski saražots. Redzam, ka visā pasaulē pieaug vajadzība pēc dabas un, lai šo vietu dabiskā izcilība saglabātos ilgtermiņā, tās varētu uzturēt, tās sabiedrībai kaut ko maksā,” uzsver profesors.
Šādām dabas baudīšanas iniciatīvām ir divas puses: viena - lai būtu resurss par ko šādu taku izveidot, otra – šo taku vēlāk uzturēt. Šāda taku veidošana uzlabo pieejamību un estētisko kvalitāti, samazina noplicināšanu uz pārējo apkārtni, taču izmaksas ir lielas: “Viena organizācija vien – Dabas aizsardzības pārvalde - pēdējo 6 gadu laikā taku labiekārtošanā ir ieguldījusi aptuveni 10% no visām tūrisma nozares publiskā finansējuma investīcijām, un tas ir daudz. Taču tā ir tikai izveide, līdz ko nonākam pie sapratnes, ka kādam tas arī jāuztur, tad lielākā vairumā gadījumu viss gulstas uz pašvaldības, Latvijas valsts mežu vai Dabas aizsardzības pārvaldes pleciem. Uzturēšana nozīmē regulāru atkritumu apsaimniekošanu, koka detaļu nomaiņu, kas Latvijā klimata dēļ vienmēr būs problēma. Turklāt, ne visām sabiedrības aktivitātēm dabā vajadzīgas bioloģiski augstvērtīgākās aizsargājamās dabas teritorijas – vajadzīgas labas alternatīvas ar dabas takām skriešanai, pastaigām, daudzām citām aktivitātēm arī ārpus tām, īpaši lielo pilsētu apkārtnē. Taču arī šāda līdzsvara pietrūkst.”
Par publisko labumu ierasti maksā visa sabiedrība kopumā, kā tas ir arī ar šiem ieguldījumiem. Tomēr vairākās valstīs iezīmējas tendence, ka tie, kas publisko labumu izmanto vairāk, nekā citi, piedalās vairāk šo labumu uzturēšanā, kas savā ziņā ir arī solidāri pret pārējiem. A.Klepers neizslēdz iespēju, ka nākotnē varētu būt jāveic daļējs līdzmaksājums dabas taku uzturēšanai, maksājot ieejas biļeti. “Pieaug ērtības ar ātriem mobiliem norēķiniem un attālinātiem mikromaksājumiem – tikpat labi, tie var būt brīvprātīgi nominālziedojumi, izmantojot viedtālruni. Tas vienlaikus rosina lielāku izpratni par šo vietu vērtību, protams, sniedz atbalstu vietu apsaimniekošanai. To pierāda arī privāto dabas taku popularitāte. Liela daļa sabiedrības vairs nedzīvo ar domu “ka dabu jau nevar aizslēgt”. Esam aptaujājuši cilvēku gatavību maksāt un secinājām, ka stāvvietu apmaksu reizēm uztver vieglāk, nekā ieejas biļeti. Daļa sabiedrības tomēr nespēj samierināties ar domu, ka par dabu varētu būt jāmaksā. Taču salīdzinājumam, aizbraucot uz Safari parku Āfrikā, jebkuras valsts apmeklētāji maksā pat 50 dolārus par apmeklējumu un tas šķiet normāli, bet samaksāt 2 eiro par ieeju Gaujas nacionālajā parkā – kur tas redzēts? Cits piemērs no Skotijas kalniem, kur pirms došanās kalnu takās, veicot samaksu par autostāvvietu arī uzskatāmi pielikts klāt izskaidrojums, ka apmaksājot to, sniedzat ieguldījumu arī taku uzturēšanā, vietas labiekārtošanā un dabas daudzveidības veicināšanas pasākumos. Zviedrijā kādas piepilsētas distanču slēpošanas trasē apsaimniekotāji eksperimentēja ar brīvprātīgām nominālziedojuma iemaksām pirms došanās trasē, kuru veicot drīkstēja pie jakas piespraust sarkanu puķi. Vēlme ziedot par trases izmantošanu strauji pieauga, jo trasē, satiekoties ar citiem slēpotājiem, liela daļa nevēlējās justies neērti, ka viņiem nav piesprausta puķe – neatbalsta trases uzturēšanu. Daudzviet ir aktīvas brīvprātīgo kustības, kas ir ieintersētas palīdzēt šo vietu uzturēšanā. Protams, pārspīlēt nevajag, jo mums ir jāuzņemas atbildība par visu sabiedrību. Dabas izglītība nav ekskluzīva tikai tiem, kuri pelna, ir dažādas sociālās grupas, kurām būtu jāpiekļūst šiem resursiem bez maksas vai ar sabiedrības līdzdalību. Sakot, ka par dabas patērēšanu jāmaksā, es nedomāju, ka mums pilnībā visur jāpāriet uz maksas pakalpojumiem, tad mēs būsim unikāli arī pasaulē, bet sabiedrībā vajadzīga plašāka izpratne un apspriešana par šiem jautājumiem, arī kvalitatīvām atpūtas iespējām dabas pamatnē ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Nevajadzētu būt publiskām kampaņām, kas apgalvo, ka dabā viss pieejams bez maksas. Vajadzība pēc šādām vietām un izcilu dabas teritoriju līdzās pastāvēšanas būs svarīga paaudzēm un tāpēc jāapzinās dažādas iespējas investēt atpakaļ valsts publiskajās vietās”
Septembrī noslēdzās A. Klepera pētījums, kas bija saistīts ar viediem risinājumiem tūrisma pārvaldībā, kas iekļauj tehnoloģiju iesaistīšanu tūrisma lēmumu pieņemšanā un attīstības ietekmēšanā. Rezultātā tika izveidota ģeotelpisko datu platforma, kurā dažādos mērogos izsekojama tūrisma attīstība un tā ekonomiskā vērtība vai ietekme uz vidi un sabiedrību. Tas ļauj secīgi uzkrāt datus par visu tūrismā iesaistīto pušu darbības efektivitāti, piemēram, izmērīt atdevi no publiskās naudas tēriņiem. Faktiski, tas arī pamato nākamos soļus dažādām rīcībām administratīvi teritoriālās reformas kontekstā – kā transformēsies tūrisma informācijas centri, kā veidosies jaunas galamērķu pārvaldības. Izmantojot dažādus, taču savstarpēji saistītus un labi strukturētus datus, iegūstama saprotamāka situācijas kopaina. Tas savukārt daudz argumentētāk ļauj meklēt labākos risinājumus ikdienas problēmām un veidot nākotnes politiku.
Informāciju sagatavoja:
Vidzemes Augstskolas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Monika Sproģe

Sekmīgai dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošanai būtiski ir pētīt un analizēt ieplānoto pasākumu sociālekonomisko ietekmi. Lai to nodrošinātu, Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) īstenotajā projektā “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE-IP LatViaNature), Pārvalde noslēgusi vienošanos ar Vidzemes Augstskolu.
Šāds sociālekonomiskās ietekmes monitorings dos iespēju parādīt un vērtēt projekta aktivitāšu ietekmi, panākumus, priekšrocības un arī trūkumus sociāli ekonomiskās kategorijās. Vidzemes Augstskolai, kura ir viens no partneriem projektā “LIFE LatViaNature” ir plaša pieredze dabas aizsargājamo teritoriju izpētē, komunikācijas zinātnē un pētījumu dizainā, un tā ir viena no četrām projekta partnerībā iesaistītajām zinātniskajām institūcijām.
Noslēgtā vienošanās paredz, ka Vidzemes Augstskolas pētnieki novērtēs projektā veiktās aktivitātes, to ietekmi uz dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, projektā iesaistītajām pusēm, kā arī sabiedrības izpratnes un zināšanu maiņu astoņu gadu laikā. Ietekmes novērtēšanai plānots arī izstrādāt metodoloģiju, kas nākotnē būs piemērojama ne tikai šim, bet arī citiem LIFE projektiem. ViA HESPI komandas pirmais uzdevums ir izstrādāt aptaujas anketu, ar kuras palīdzību novērtēt sabiedrības sākotnējā stāvokļa izpratni par vides aizsardzības jautājumiem, t.sk. par dabisko zālāju nozīmi un to sniegtajiem ieguvumiem dažādām cilvēku dzīves jomām. Pētījums pēc tās pašas metodikas tiks atkārtots pēc četriem gadiem, kā arī projekta noslēgumā, lai sekotu izmaiņām un vērtētu, kā projekta īstenotās darbības ir sekmējušas sabiedrības zināšanu un izpratnes maiņu.
Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts jau iepriekš sadarbojies ar Pārvaldi, pētot apmeklētāju plūsmas dabas teritorijās, tūristu vajadzības un motivāciju, apmeklējot aizsargājamās dabas teritorijas, kā arī veicot sociāli ekonomisko monitoringu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Sadarbība “LIFE LatViaNature” ietvaros dos iespēju paplašināt pētījuma mērogus un iesaistīt arī studējošos, gan apspriežot izlases veidošanu aptaujām, gan ievācot datus.
Projekta “LIFE-IP LatViaNature” mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli, un to plānots panākt, ieviešot Latvijā Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, kā arī izstrādājot piemērotas un inovatīvas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā.
Projektu īstenos Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar partneriem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, četrām augstskolām – Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Dabas fondu un Pasaules Dabas Fondu
“LIFE-IP LatViaNature” tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE Vides programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Projekta kopējais budžets ir 19,49 miljoni eiro, no tiem 60% ir ES finansējums.
Plašāka informācija
Maija Rēna
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
maija.rena@daba.gov.lv
Tālr.: 2927236

Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk stratēģisku sadarbību dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošanai Latvijā. Lai pilnveidotu dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk vērienīgu daudzgadu projektu “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE-IP LatViaNature).
Projekta laikā plānots izstrādāt inovatīvas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviest Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijā. Par sadarbību kopējam mērķim ir vienojušās desmit organizācijas, kas pārstāv gan valsts, gan nevalstisko sektoru, kā arī augstākās izglītības iestādes. Projektu paredzēts īstenot līdz 2028. gadam.
Projektā plānotās daudzveidīgās aktivitātes un plašais sadarbības partneru iesaistīto ekspertu loks ir veiksmīgs priekšnosacījums, lai izstrādātu ilgtspējīgus risinājumus ES prioritāro biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Būtisks projekta izaicinājums ir rast metodes, kā pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to negatīvo ietekmi. Papildus tam projekts stiprinās sadarbību starp atbildīgajām valsts struktūrām, zinātniskajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem.
Pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns: “LIFE-IP LatViaNature ir līdz šim vērienīgākais projekts dabas aizsardzības jomā Latvijā. Ciešā sadarbība ar spēcīgiem partneriem, ko nodrošina valsts un nevalstiskais sektors, kā arī augstākās izglītības iestādes būs stūrakmens, kas ļaus īstenot zinātnē un praktiskajā pieredzē balstītu pieeju dabas aizsardzības jautājumu risināšanā, it īpaši bioloģiskās daudzveidības sektorā. Dabas vērtību saglabāšana un biotopu atjaunošana ir būtisks ieguldījums ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā, vienlaikus dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Vieda dabas kapitāla apsaimniekošana savukārt ir pamats ne tikai ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai, bet arī kvalitatīvas dzīves vides un veselīgas sabiedrības pastāvēšanai.”
Katrai ES dalībvalstij ir iespēja īstenot kopumā trīs integrētos projektus ar LIFE programmas līdzfinansējumu. “Latvijai šis būs otrais integrētais projekts, un esmu patiesi gandarīts, ka šajā reizē atbalstu guvušas dabas sektorā īstenojamās aktivitātes,” pauž A.Svilāns.
Projektā izvēlētas trīs pilottēmas – ES nozīmes aizsargājamie zālāji, ES nozīmes aizsargājamie meži un invazīvo jeb svešzemju sugu ierobežošana.
Projektu LIFE-IP LatViaNature īstenos Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar partneriem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, četrām augstskolām – Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Dabas fondu un Pasaules Dabas Fondu. Projekta laikā tiks stiprināta iesaistīto organizāciju kapacitāte un veicināta ieinteresēto pušu, jo īpaši privāto zemju īpašnieku iesaiste un izpratne par dabas aizsardzību, celta sabiedrības izpratne un zināšanas par dabas aizsardzības jautājumiem un veicināta brīvprātīgo iesaiste dabas daudzveidības saglabāšanā.
LIFE-IP LatViaNature tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE Vides programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Projekta kopējais budžets ir 19,49 miljoni eiro, no tiem 60% ir ES finansējums.
LIFE-IP LatViaNature ir ES LIFE Vides programmas Integrētais projekts, kas nodrošina Eiropas Savienībā būtisku vides politikas dokumentu ieviešanu. Integrētos projektus raksturo daudznozaru pieeja, ilgtermiņa skatījums, plašs iesaistīto partneru loks un plašs ģeogrāfiskais pārklājums. Integrētā projekta galvenais mērķis ir konkrētās stratēģijas vai rīcības plāna pilnīga ieviešana, iesaistot projekta mērķim atbilstošās nozares un ieinteresētās puses.
Plašāka informācija
Maija Rēna
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
maija.rena@daba.gov.lv
Tālr.: 2927236