HESPI pētnieks Jānis Kalnačs piedalās konferencē par mākslu un varu Zagrebā, Horvātijā

Jūnija pēdējā un jūlija pirmajās dienās pērngad divreiz zemestrīcē cietušās Horvātijas galvaspilsētā notika Zagrebas Universitātes rīkotā konference “Māksla un valsts mūsdienu Centrāleiropā”, ko gadu iepriekš atcēla Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ. Tās dalībnieki - zinātnieki un doktorantūras studenti no Austrijas, ASV, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Čehijas, Horvātijas, Itālijas, Izraēlas, Lietuvas, Ziemeļmaķedonijas, Polijas, Rumānijas, Serbijas, Slovēnija, Ukrainas un Vācijas,  kā arī Latvijas referātos apskatīja plašu jautājumu loku, aptverot laika posmu no renesanses līdz mūsdienām, tostarp māksla Hābsburgu impērijā un tai sabrūkot izveidotajās valstīs, mākslā sociālisma apstākļos, baznīca un māksla, pieminekļi politiskās varas simboliem, kultūras pieminekļu likteņi, mainoties politiskajai varai, mākslas izglītība, nacionālo vērtību reprezentācija starptautiskās izstādēs, skarot arī tūrisma vēsturi, kā slēpotājiem domātu celtņu būvniecība Slovēnijas kalnu apgabalā pēc 2. pasaules kara vai tūrisma reklāmas fotogrāfiju laika gaitā iegūtā dokumentālā loma.

Lai gan referātu tēmas galvenokārt bija veltītas zudušajai Austroungārijas impērijai un Centrāleiropas valstīm, tie rosināja nepārprotamas paralēles gan ar Romanovu, gan  Osmaņu impēriju, gan PSRS laika kultūru, pievēršoties arī mazāk zināmām, un tādēļ saistošākām tēmām, kā  Horvātijas valsts pastāvēšana 2. pasaules kara gados (1941-1945) vai mākslas darbu provenances un restitūcijas jautājumu risinājumi dažādās valstīs.

Konference norisa hibrīdformātā - 43 referātus nolasīja klātienē, bet 31, reizēm pārvarot tehniskas problēmas, attālināti. Nedaudz piemirstā tiešā līdzdalība ļāva gan dziļāk pārrunāt referātos skartos jautājumos, gan labāk iepazīt dažādu valstu atšķirīgo pieredzi, risinot līdzīgas problēmas.  

Vidzemes Augstskolas profesors, HESPI pētnieks Jānis Kalnačs referātā “How Relevant is to Compare Art in Soviet and Nazi Occupied Latvia? Art Life in Latvia, 1940-1945”, iepazīstināja ar saviem pētījumiem un atziņām par mākslas dzīvi Latvijā divu totalitāru režīmu okupāciju laikā.

Dalība konferencē tika atbalstīta projekta “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” (Nr. VPP-IZM-2018/1-0022) ietvaros. 

 

Galerija: