Aktuālie pētījumi
Anotācija: Projekta mērķis ir ieviest Latvijā Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu*, nodrošinot ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli, kā arī izstrādājot piemērotas un inovatīvas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā. (Prioritāro rīcību programma (Prioritised Action Framework) – stratēģisks daudzgadu plānošanas dokuments, kas sniedz visaptverošu pārskatu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai saglabātu un atjaunotu ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli.) Projekta galvenie uzdevumi:
- Uzlabot biotopu un sugu aizsardzības stāvokli, kā instrumentus izmantojot aizsardzības mērķu noteikšanu nacionālā un teritoriju līmenī, biotopu apsaimniekošanas plānu izstrādi, lai nodrošinātu atbilstošu apsaimniekošanu.
- Pilnveidot Natura 2000 teritoriju tīklu.
- Pilnveidot dabas aizsardzības plānu izstrādes sistēmu un normatīvo regulējumu.
- Veicināt dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu privātajās zemēs, izstrādājot efektīvus atbalsta mehānismus un inovatīvas pieejas.
- Izstrādāt efektīvu invazīvo sugu pārvaldības sistēmu.
- Izveidot mūsdienīgu, centralizētu dabas datu pārvaldības sistēmu.
- Stiprināt iesaistīto organizāciju kapacitāti un veicināt sadarbību starp valsts, nevalstiskajām un zinātniskajām institūcijām.
- Veicināt ieinteresēto pušu, īpaši privāto zemju īpašnieku, iesaisti un izpratni par dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmi un šo jautājumu integrāciju dažādos sektoros.
- Veicināt sabiedrības izpratni un zināšanas par dabas aizsardzības jautājumiem un brīvprātīgas iesaistes lomu dabas daudzveidības saglabāšanā.
Vidzemes Augstskolas loma projektā: veikt iedzīvotāju aptauju izstrādi, īstenošanu, analīzi, īstenot sociālekonomisko projekta monitoringu.
Īstenošanas periods: 01.11.2020. - 31.12.2028.
Projekta identifikācijas Nr. LIFE19 IPE/LV/000010
Finansētājs/ programma: ES Life vides programma
HESPI loma: Projekta partneris
Sadarbības partneri: Dabas aizsardzības pārvalde (projekta vadošais partneris), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas Fonds, Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitāte
Kopējais finansējums: 19 484 173,00 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs (e-pasts): Agita Līviņa (agita.livina@va.lv)
Iesaistītais personāls: HESPI zinātniskais personāls Andris Klepers, Anda Arkliņa
Plašāka informācija: https://www.daba.gov.lv/public/lat/projekti/aktualie_projekti/latvianature/
Anotācija: VIMAS projekta galvenais mērķis ir attīstīt efektīvāku tūrisma un atpūtas dabas teritoriju pārvaldību bioloģiskajai daudzveidībai, cilvēku dzīves kvalitātei un uzņēmējdarbības attīstībai. Tas tiks panākts, izpētot viedākas monitoringa metodes, lai uzlabotu apmeklētāju pārvaldību.
VIMAS stratēģiskie mērķi:
- Apmācīt nākamās paaudzes daudznozaru pētniekus, attīstot viņos prasmes, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, uz zināšanām balstītu apmeklētāju pārvaldību; tas tiks īstenots, piesaistot 10 starptautiskus doktora grāda kandidātus, kas tiks uzņemti doktorantūras studiju programmās, nodrošinot karjeras attīstību, ko uzraudzīs VIMAS konsorcija daudznozaru ekspertu tīkls;
- Stiprināt Eiropas ģeodigitālos uzņēmumus, valsts pārvaldi un akadēmisko vidi, attīstot talantīgu pētnieku grupu, kas spēj kļūt par vadošajiem Eiropas profesionāļiem apmeklētāju pārvaldībā un plānošanā.
Īstenošanas periods: 01.11.2023.-31.12.2027.
Finansētājs/ programma: Apvārsnis Eiropa MSCA DN (Marie Skłodowska-Curie Actions Doctoral Networks)
HESPI loma: Projekta partneris
Sadarbības partneri: NMBU — Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitāte (koordinators), Viduszviedrijas universitāte (Zviedrija) Kopenhāgenas Universitāte (Dānija), Austrumsomijas Universitāte (Somija), Helsinku Universitāte (Somija), Islandes Universitāte (Islande)
Kopējais finansējums: 2892644 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs (e-pasts): Agita Līviņa (agita.livina@va.lv)
Plašāka informācija: https://www.nmbu.no/en/research/projects/vimas
Anotācija: Projekta mērķis ir izpētīt, kā apritīguma principus un Zaļā kursa prasības no mērķa uzstādījumiem Eiropas Savienības un nacionālos politikas plānošanas dokumentos praktiski ieviest tūrisma sistēmā. Sadarbībā tiks veikta tūrisma sistēmas organizāciju aptauja Latvijā, 10-12 pilotorganizāciju padziļināta izpēte, un, balstoties izpētes rezultātos, tiks izstrādāts funkcionālais modelis, ar kura palīdzību novērtēt sākotnēji nepieciešamos resursus un procesus apritīguma ieviešanai organizācijā. Tiks kopīgi izstrādāts rīcībīpolitikas ziņojums politikas veidotājiem Latvijā, lai veidotu atbalstošu atbalsta mehānismu organizācijām, kā arī praktiskas rekomendācijas, kā organizāciju līmenī veikt novērtējumu apritīguma ieviešanai. Rezultāti tiks izplatīti zinātniskās publikācijās, kā arī tūrisma nozarē iesaistītajām pusēm Latvijā un ārvalstīs. Tiks sagatavots jauns zinātniska projekta pieteikums, lai turpinātu attīstīt pieteikto tēmu.
Īstenošanas periods: 01.01.2024.-31.12.2026.
Projekta Nr.: lzp-2023/1-0478
Finansētājs/ programma: Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma
HESPI loma: Projekta īstenotājs, vadošais partneris
Sadarbības partneri: Banku Augstskola (BA)
Finansējums: 300 000 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs (e-pasts): Agita Līviņa (agita.livina@va.lv)
Iesaistītais personāls: HESPI vadošā pētniece Sarmīte Rozentāle, HESPI zinātniskās viesasistentes, doktorantes Māra Grīnberga-Šilaua, Gaļina Bukovska, Dace Dance, BA zinātniskais personāls Dzintra Atstāja, Didzis Rūtītis, Natālija Čudecka-Puriņa, doktorante Marta Kontiņa.
Projekta rezultāti:
Konferences "Tūrisma pētījumi Latvijā 2024" kopsavilkumsZinātniskais raksts "Impact of Climate Change on International Tourism Evidence from Baltic Sea Countries"Anotācija: Šajā starpdisciplinārajā projektā pētīsim nacionālisma un patriotisma kā nacionālās piesaistes formu noteicošos faktorus un to ietekmi uz demokrātiskas pilsoniskās sabiedrības veidošanos. Detalizēti izpētot patriotisma un nacionālisma izpausmi domāšanā un attieksmēs, kā arī šo nacionalās piesaistes formu saikni ar indivīda politiskajiem uzskatiem un uzvedību, iespējams saprast, kā veidot un stiprināt nacionālo identitāti veidā, kas stiprina demokrātisku pilsonisko sabiedrību. Projektā izstrādāsim patriotisma/nacionalisma orientācijas skalu un pārbaudīsim tās psihometriskās īpašības, veiksim eksperimentu sēriju, lai pārbaudītu patriotisma un nacionālisma saistību ar domāšanu, un ar kvalitatīvo metožu palīdzību izzināsim kā patriotisma/nacionālisma orientācijas izpaužas pilsoniskās izglītības saturā, un kā tās ir saistītas jauniešu politiskajiem uzskatiem un uzvedību. Rezultātus izplatīsim zinātniskajās konferencēs un publicēsim zinātniskos rakstus politikas zinātnes un psiholoģijas konferencēs. Par rezultātiem informēsim rīcībpolitikas veidotājus, skolotājus, NVO, tādējādi demonstrējot sociālo zinātņu nozīmi valsts un sabiedrības drošības un aizsardzības stiprināšanā.
Īstenošanas periods: 01.01.2023. - 31.12.2025.
Projekta Nr. Nr. lzp-2022/1-0456
Finansētājs/ programma: Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma
HESPI loma: Projekta īstenotājs
Sadarbības partneri: NA
Finansējums: 299916,00 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs (e-pasts): Ieva Bērziņa (ieva.berzina@va.lv)
Iesaistītais personāls: HESPI zinātniskais personāls Vineta Silkāne, Anna Broka, viespētnieks Ivars Austers, maģistrantūras studenti - zinātniskie viesasistenti Liene Zīvere, Kristīne Jaunzeme
Anotācija:Lai sniegtu atbalstu Eiropas Savienībai (ES) cīņā ar dezinformāciju trīs Baltijas valstīs, Vidzeme Augstskola sadarbībā ar partneriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir izveidojusi Baltijas Iesaistes centru informācijas traucējumu apkarošanā (BECID – Baltic Engagement Centre for Combating Information Disorders). BECID un vēl pieci citi jaunizveidoti centri ir kļuvuši par Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) tīkla sastāvdaļu, kas stiprina Eiropas ekosistēmu un cīnās ar dezinformāciju. Līdz ar to tagad EDMO tīklā ir iesaistītas visas 27 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija.
Īstenošanas periods: 01.12.2022. - 31.05.2025.
Projekta identifikācijas Nr. 101084073
Finansētājs: Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra (Digital SME Support Actions)
HESPI loma: Projekta partneris
Sadarbības partneri: Tartu Universitāte, Tallinas Universitāte, Vītauta Dižā Universitāte, “Re:Baltica”, Baltijas Mediju izcilības centrs, ziņu portāla “Delfi” - Latvijas, Igaunijas un Lietuvas redakcija, asociētais partneris: SIA Vidzemes Televizija
Kopējais finansējums: 2 830 662,53 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs (e-pasts): Jānis Buholcs (janis.buholcs@va.lv)
Iesaistītais personāls: HESPI zinātniskais personāls Jānis Buholcs, Agnese Dāvidsone, Solvita Denisa-Liepniece, Iveta Auniņa, Katrīne Kūkoja
Plašāka informācija: https://becid.ut.ee/
Anotācija: Šajā starpdisciplinārajā projektā pētīsim zinātniskuma kultūru vidusskolās, kā arī izstrādāsim un pārbaudīsim zinātniskuma kultūras pašnovērtējuma modeli. Zinātniskuma kultūra šajā projektā tiek definēta kā relatīvi stabils normu, vērtību, uzskatu un prakšu kopums, ko veido un uztur indivīdu (skolotāju, izglītības vadītāju, skolēnu, vecāku) un apkārtējās vides faktoru (ekonomisko, sociālo, politisko, kultūras, tiesisko un vēsturisko) mijiedarbība. Projektā izmantosim ekosistēmas pieeju, uzsverot, ka skolas zinātniskuma kultūra jāvērtē un jāveicina visā izglītības saturā – ne tikai STEM priekšmetos, bet arī valodu, sociālo zinību, mākslas priekšmetos. Projektā tiks izmantots daudzveidīgs sociālo zinātņu pētījuma metožu klāsts: aptaujas, individuālas intervijas, fokusgrupu diskusijas, novērojumi, dokumentu analīze, Delfi metode. Projekta rezultāti būs zinātniskas publikācijas, ziņojumi konferencēs, kā arī izstrādāts un pilotpētījumā pārbaudīts modelis zinātniskās kultūras novērtēšanai vidējā izglītībā, izstrādāti un ar rīcībpolitikas veidotājiem, izglītības jomas NVO un citām ietekmes pusēm apspriesti priekšlikumi rīcībpolitikas izmaiņām un skolotāju tālākizglītības programmu pilnveidei. COVID-19 pandēmija ir izgaismojusi plašu problēmu loku sabiedrības un zinātnes attiecībās. Izprotot un attīstot zinātniskuma kultūru vidējā izglītībā, var uzlabot zinātņpratības līmeni sabiedrībā, sekmēt skolēnu interesi par zinātni, labāku izpratni par zinātni, noturību pret dezinformāciju.
Īstenošanas periods: 03.01.2022. - 30.12.2024.
Projekta Nr. lzp-2021/1-0135
Finansētājs/ programma: Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma
HESPI loma: Projekta īstenotājs, Vadošais partneris
Sadarbības partneri: Latvijas Universitāte
Finansējums: 299 996.40 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs (e-pasts): Agnese Dāvidsone (agnese.davidsone@va.lv)
Iesaistītais personāls: HESPI zinātniskais personāls Agnese Dāvidsone, Vineta Silkāne, Gatis Krūmiņš. Maģistrantūras studenti - zinātniskie viesasistenti Gita Dukure, Lelde Āre. LU zinātniskais personāls Zanda Rubene, Linda Daniela.
Anotācija: Projekta mērķis ir izveidot kvantitatīvo datu krātuvi, kas atspoguļo sabiedrības un ekonomikas transformācijas trīs Baltijas valstu reģionos pēdējo simts gadu laikā un sniegt kvantitatīvu analīzi par ilgtermiņa attīstības tendencēm reģionālā griezumā (kopš 1920. gada).
Šī projekta īstenošana Baltijas valstu sociālekonomiskajā vēsturē sniedz jaunu starpdisciplināru pamatu, pirmo reizi apkopojot iekšzemes kopprodukta datu sērijas visās trīs valstīs, aptverot 100 gadu laika posmu kopš Neatkarības karu beigām, nodrošinot datu salīdzinājumu gan laika, gan valstu griezumā. Izmantojot metodoloģiju, kas pārbaudīta nesenos pētījumos par Eiropas reģionu ekonomisko attīstību kopš 1900. gada, šīs datu sērijas tiks veidotas arī reģionālā līmenī, lai izpētītu ekonomisko un sociālo atšķirību tendences starp reģioniem katrā Baltijas valstī. Projekta vadošais partneris ir Vidzemes Augstskola (Latvija), vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. Projektā piedalās pieredzējuši pētnieki no Igaunijas (Olaf Mertelsmann un Martin Klesment, Tartu Universitāte), Lietuvas (Zenonas Norkus, Viļņas Universitāte) un Norvēģijas (Ola Honningdal Grytten, Norvēģijas Ekonomikas augstskola), kas nodrošinās metodoloģisko zināšanu pārnesi no attīstītās norvēģu ekonomiskās vēstures skolas uz Baltijas valstu kvantitatīvo nacionālā un reģionālā līmeņa sociālekonomisko vēsturi. Papildus ekonomiskajām atšķirībām starp reģioniem, ko mēra pēc IKP uz vienu iedzīvotāju līmeņa, tiks salīdzināti pētītas starpreģionālās atšķirības demogrāfiskajās struktūrās un nevienlīdzība sabiedrības locekļu attīstībā (izglītība, paredzamais dzīves ilgums, sociālo pakalpojumu pieejamība).
Plānotie sasniedzamie rezultāti: pētījuma mērķiem tiks izveidota statistikas datu krātuve, kurā līdz reģionu līmenim būs pieejamas datu sērijas par demogrāfiskiem un sociālekonomiskiem attīstības indikatoriem. Šī datu krātuve kalpos kā atklāti pieejams uzticamas informācijas avots dažādu scenāriju plānošanai un prognozēšanai reģionālās politikas veidošanā, kā arī būs izmantojams dažādām medijpratības un stratēģiskās komunikācijas vajadzībām. Projektā tiks sagatavota starptautiskā izdevniecībā publicējama kolektīva monogrāfija un 8 augstvērtīgas publikācijas.
Projekta Nr.: EEA-RESEARCH-174
Īstenošanas periods: 01.05.2021.-30.04.2024.
Finansētājs/ programma: Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) granti, Pētniecība un izglītība, Baltijas pētniecības programma
HESPI loma: Projekta īstenotājs
Sadarbības partneri: Norvēģijas Ekonomikas augstskola, Norvēģija; Viļņas Universitāte, Lietuva; Tartu Universitāte, Igaunija
Kopējais finansējums: 999092,70 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs (e-pasts): Gatis Krūmiņš (gatis.krumins@va.lv)
Iesaistītais personāls: HESPI zinātniskais personāls Jānis Šiliņš, Ilmārs Mežs, Jānis Bikše, SSII zinātniskais personāls Ginta Majore, Andris Lapāns
Plašāka informācija: https://eeagrants.lv/; https://eeagrants.org/
Projektā izveidotais datu katalogs: https://baltic100.va.lv/
Anotācija: Šajā daudznozaru projektā tik pētīts, kā uzlabot atkritumu pārvaldību mājsaimniecībās, veicinot izvēlēties vairāk lietojamu iepakojumu un šķirojot atkritumus. Samazinot atkritumu daudzumu un tos labāk sašķirojot, var uzlabot atkritumu pārstrādi, samazināt resursu un enerģijas patēriņu, novērst vides piesārņošanu, tā īstenojot ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus un ES mērķus aprites ekonomikā. Atkritumu pārvaldībā iesaistītas daudzas puses, t.sk., mājsaimniecības (patērētāji), un viņu uzvedība ietekmē bezatkritumu tehnoloģiju piedāvājumu un atkritumu pārstrādes (šķirošanas) efektivitāti. Lai veicinātu patērētāju uzvedības maiņu, tiks izmantota pavirzīšana, un pētnieki izzinās dažādu pavirzīšanas paņēmienu efektivitāti un ierobežojumus. Ar interviju palīdzību padziļināti tiks analizēta patērētāju (mājsaimniecību) uzvedība, kas saistīta ar iepakojuma atkritumiem. Lai novērtētu dažādu pavirzīšanas paņēmienu ietekmi uz iepakojuma atkritumu samazināšanu un šķirošanu un novērtētu to efektivitāti, pētnieki veiks lauka eksperimentus mājsaimniecībās un tirdzniecības vietās. Rezultāti tiks izplatīti zinātniskajās konferencēs un tiks publicēti zinātniski raksti uzvedības ekonomikā un vides inženierzinātnēs. Par rezultātiem pētnieki informēs rīcībpolitikas veidotājus, atkritumu apsaimniekotājus, NVO, tādējādi demonstrējot sociālo zinātņu nozīmi vides problēmu risināšanā.
Īstenošanas periods: 01.01.2021. - 31.12.2024.
Projekta Nr. lzp-2020/1-0303
Finansētājs/ programma: Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma
HESPI loma: Projekta īstenotājs
Sadarbības partneri: NA
Finansējums: 300 000,00 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs (e-pasts): Vineta Silkāne (vineta.silkane@va.lv)
Iesaistītais personāls: HESPI zinātniskais personāls Agnese Dāvidsone, Anna Broka, Linda Veliverronena, SSII pētniece Jana Simanovska, viespētnieki Inga Belousa, Andris Saulītis, maģistrantūras studenti - zinātniskie viesasistenti Armands Aivo Astukevičs, Anna Karolīna Ozola, Gerda Ajanta Gaile
Ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošana mājsaimniecībās: rekomendācijas
Anotācija: Projekta mērķis orientēts uz izglītības vērtības ietekmes izpēti Latvijas sabiedrības izaugsmē sociālekonomiskajā un kultūras kontekstā, nodrošinot ieguldījumu humānā kapitāla produktivitātē Latvijas reģionālajā kontekstā. Paredzēts pētīt izglītības vērtību (IzV) no sekojošiem aspektiem: 1) IzV izpratne Latvijas sabiedrībā (fokusgrupas - skolotāji, sociālā darba un kultūras jomas speciālisti, uzņēmēji); 2) IzV un kultūra (izglītošanās, iesaistoties kultūras aktivitātēs, un kultūras iestāžu ieguldījums izglītības pilnveidē) 3) IzV un uzņēmējdarbība (izglītības ietekme uzņēmēju tvērumā; potenciālais uzņēmēju ieguldījums izglītības sistēmas pilnveidē); 4) IzV un sociālie pakalpojumi iekļaujošas sabiedrības veidošanā; 5) humānā kapitāla sociālās atdeves pētniecības metodoloģisko pieeju un to īstenošanas pieredzes izpēte starptautiskā kontekstā.
Pētījuma gaitā sadarbosies trīs Latvijas reģionālās augstskolas, tādā veidā akcentējot nepieciešamību valstī pēc policentriskas attīstības, rezultātus aprobējot starptautiskās zinātniskās konferencēs, publikācijās un izglītojošos pasākumos. Iegūtie pētījuma dati tiks izmantoti augstskolu darbā studiju procesa satura pilnveidei, tiks izstrādātas rekomendācijas pētījumā iesaistīto reģionu rīcībpolitikas veidotājiem. Pētniecībā iegūtie tiks prezentēti un skaidroti plašākai sabiedrībai, lai veidotu mūsdienām atbilstošu izpratni par izglītību kā vērtību, kas nepieciešama sabiedrības garīgajai un ekonomiskajai izaugsmei.
Īstenošanas periods: 01.01.2021. - 31.12.2023.
Projekta Nr. lzp-2020/1-0178
Finansētājs/ programma: Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma
HESPI loma: Projekta partneris
Sadarbības partneri: Liepājas Universitāte (vadošais partneris), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija
Kopējais finansējums: 300 000,00 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs (e-pasts): Maira Leščevica (maira.lescevica@va.lv)
Iesaistītais personāls: HESPI zinātniskais personāls Ilze Grīnfelde, Aigars Andersons, HESPI zinātniskā viesasistente Santa Lemša
Plašāka informācija: https://izglitibasvertiba.liepu.lv/
Pētījuma mērķis: Veikt Limbažu novada tūrisma attīstības stratēģijas 2023.-2030.gadam izstrādi.
Īstenošanas periods: 28.02.2023. - 17.04.2023.
Finansētājs/ programma: Limbažu novada pašvaldības aģentūras “LAUTA”
HESPI loma: Pakalpojuma īstenotājs
Finansējums: 4 000 EUR
Iesaistītais personāls: HESPI zinātniskais personāls - Agita Līviņa, Iveta Druva-Druvaskalne.